Tāpat, lemjot par ārpusģimenes aprūpes veidu, daļa pašvaldību sociālo dienestu un Bāriņtiesu primāri izvēlas bērnu ievietot aprūpes iestādē, nevis audžuģimenē, kurā bērnam ir lielāka iespēja saņemt visu nepieciešamo, lai veicinātu pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību.
VK atklājusi, ka 2008.gadā tikai 26,9% pašvaldību bija izveidoti sociālie dienesti, vēl 61,9% pašvaldību darbā bija pieņemts tikai viens sociālā darba speciālists, bet 11,2% sociālā dienesta uzdevumu veikšana tika deleģēta pašvaldības amatpersonai amatu apvienošanas kārtībā.
Nav arī ievērota vienlīdzīga attieksme pret bērnu aprūpes iestādēm un audžuģimenēm, nosakot tām nepieciešamos finanšu līdzekļus bērna uzturēšanai. Lai arī bērna uzturēšanas izmaksas sociālās aprūpes iestādēs ir pieaugušas no Ls 280 līdz Ls 461 mēnesī attiecīgi no 2005. līdz 2009.gadam, pabalsts bērna uzturam audžuģimenē, kas šobrīd ir noteikts ne mazāk kā Ls 27, nav pārskatīts kopš 1998. gada un atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu Ls 80 apmērā - no 2005.gada.
VK aicina Labklājības ministriju veidot politiku bērnu tiesību aizsardzības jomā, sniedzot atbalstu ģimenēm, pilnveidojot sociālo darbu, ārpusģimenes aprūpes sistēmu un nodrošināt, ka bērnu ievietošana bērnu aprūpes iestādē būtu pēdējais iespējamais risinājums.