"Es domāju, ka izskatās slikti, jo atbalsts nozarei.. Kaut vai igauņi to pašu "Kumu" uzbūvēja, un acīmredzot viņiem nebija tik vājprātīga nostāja - gan politiķiem, gan visiem -, ka viss ko būvē ir slikti," viņš uzsvēra intervijā aģentūrai BNS, salīdzinājumam atgādinot, ka Latvijā pat vienas Nacionālās bibliotēkas būvniecības "epopeja ir šausmīgi gara".
"Skatoties kā ir politiķu attieksme mainījusies pret visām tām lietām - nu, tās tādas spēlītes, kur vienā brīdī es esmu par, otrā pret. Tad, kad man tas ir izdevīgi, tad es esmu par. Un īstenībā tas daudz ko runā par latviešiem. (..) Es visā nopietnībā domāju, ka tas, kas ar mums notiek šobrīd, ir ļoti labi, tāpēc, ka mēs to esam patiesi nopelnījuši. Mēs arī vēlēšanās balsojam par frizūrām, par solījumiem, mēs nekad neskatāmies, ko kurš ir darījis," VKKF direktors dalījās pārdomās.
Arī runājot par valsts politiku un atbalstu viņa vadītajam kultūrkapitāla fondam, Vērpe atzina, ka Igaunija šajā ziņā ir krietni priekšā.
"Uz Igaunijas fona mums ir stipri sliktāk," viņš uzsvēra, piebilstot, ka ar Igaunijas kolēģiem VKKF regulāri kontaktējas, savstarpēji konsultējas un dalās pieredzē. Situāciju Lietuvā gan esot grūtāk salīdzināt, jo šajā kaimiņvalstī nav līdzīgas organizācijas VKKF un šīs funkcijas veic atsevišķs departaments ministrijā.
Viņaprāt, lielākā problēma kultūras nozarei Latvijā patlaban ir valdošo politiķu "domāšanas trūkums".
"Es nezinu, var jau būt, ka kāds kaut ko domā, taču viņš to nav pateicis. Šobrīd es redzu vienkārši to, ka tiek nocirpta puse un cerēts, ka viss notiks. Normāli būtu jāpasaka, ka, nocērtot pusi, nevar viss notikt. Ar to ir jārēķinās, ka vienkārši kaut kādai [iedzīvotāju] daļai Latvijā vispār vairs nebūs vietas - es domāju, kaut kādiem kultūru studējošiem cilvēkiem," Vērpe minēja.
Viņam pašreizējā situācija šķiet dīvaina, jo "no vienas puses mēs esam par to, ka mēs saglabāsim visu izglītības tīklu, ar visu interešu izglītību un visu pārējo, tajā pašā laikā mēs pilnībā nogriežam iespējas šiem cilvēkiem strādāt pēc tam, kad viņi izglītību ir ieguvuši. Manā izpratnē tā ir tāda divvirzienu kustība pa apli. Es nezinu, kā lai savādāk to nosauc".
"Es šobrīd neredzu saprātīgu politiku vispār. Es redzu, pirmkārt, tikai populismu, absolūtu populismu visos līmeņos, un no otras puses es redzu arī tādu savstarpēju rīdīšanu, kas man likās vienkārši jocīgi - viss tas, kas notika gan ar bibliotēku, gan ar koncertzāli. Īstenībā tur nenotika tāda saprātīga uz priekšu vai tālredzīgi domājoša politika, bet tāda savstarpēja rēķinu kārtošana, bīdīšana, un beigās tas rezultāts ir vienkārši plānprātīgs," VKKF direktors vēl piebilda.