Kā ziņots, 2005.gadā Krēsliņš tika atbrīvots no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) rektora amata. Sākotnēji tika vēstīts, ka viņš atbrīvots saistībā ar maksimālā vecuma sasniegšanu aktīvajam dienestam, bet vēlāk tika atzīts, ka brigādes ģenerālim Krēsliņam ir liegta pieeja NATO/ES klasificētajai informācijai un atbilstoši likumam viņš ir nekavējoties jāatbrīvo no ieņemamā amata.
"Cienot ikviena virsnieka dalību Nacionālo bruņoto spēku izveidē, īpaši to atjaunošanas un lielāko grūtību laika posmos 90-to gadu sākumā un vidū, valsts drošības un ar to saistītās informācijas saglabāšana ir jānovērtē augstāk. Valsts intereses uzliek jaunus pienākumus informācijas saglabāšanā, īpaši pēc iestāšanās ES un NATO, līdz ar to par prasību uzliekot pienākumu stingri ievērot noteiktos kritērijus," tolaik savā paziņojumā vēstīja Aizsardzības ministrija.
Krēsliņš norādīja, ka pielaide valsts noslēpumam viņam ir atjaunota pagājušā gada rudenī un patlaban viņš ir Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs.
Skaidrojot to, kādā veidā viņam kā savulaik represētajam izdevusies karjera padomju armijā un viņš pat varējis kļūt par mācībspēku kara akadēmijā, Krēsliņš norādīja, ka galvenais iemesls bijušas viņa spējas, jo smadzenes visos laikos esot vajadzīgas.
Krēsliņš pastāstīja, ka Rīgas Aviācijas karaskolu absolvējis kā labākais kursants ar sarkano diplomu, bet Maskavas Gaisa spēku profesora Žukovska vārdā nosauktās inženieru akadēmiju absolvējis ar zelta medaļu, turklāt bijis uzvarētājs studentu zinātnisko darbu konkursos.
Šo labo rezultātu dēļ arī viņam bijušas karjeras iespējas, kaut arī "pirmā pielaide" Krēsliņam neesot dota un uz ārzemēm viņš neesot laists. "Man bija otrā pielaide, un ar to es varēju akadēmijā strādāt," norādīja militārais zinātnieks.
VL-TB/LNNK valdes līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars teica, ka daudzas autoritātes Krēsliņu atzīstot par labu speciālistu un nekas no viņa šodienas darbiem nevarot radīt nekādas aizdomas.
Savukārt nacionālās apvienības premjera amata kandidāts Gaidis Bērziņš norādīja, ka Krēsliņa lielā pieredze ir viens no galvenajiem iemesliem viņa izvirzīšanai par aizsardzības ministra kandidātu.
"Latvijā ir kārtība, kādā tiek pārbaudītas aizdomas par deputātu amatu kandidātiem, un galīgo lēmumu pieņem tiesa. Uzskatu, ka dažādi spriedelējumi par Krēsliņu ir nepamatoti," teica Bērziņš.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Krēsliņš dzimis 1945.gadā un 1949.gadā kopā ar ģimenes locekļiem izsūtīts uz Sibīriju, no kurienes atgriezies1956.gadā.
1966 gadā Krēsliņš absolvējis Rīgas Aviācijas karaskolu kā radiotehniķis, 1974.gadā Maskavas Gaisa spēku profesora Žukovska vārdā nosaukto inženieru akadēmiju kā radioinženieris, 1977.gadā šajā akadēmijā aizstāvējis tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju.
No 1977.gada līdz 1980.gadam viņš bijis Maskavas Universitātes Kibernētikas un skaitļošanas matemātikas vakara nodaļas students, bet 1993.gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūtā aizstāvējis disertāciju un ieguvis habilitētā inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu. Studējis Dž.Maršala Drošības studiju Eiropas centra Starptautisko un drošības studiju koledžā Vācijā un NATO aizsardzības koledžā Itālijā.
Krēsliņš no 1966.gada līdz 1970.gadam dienējis PSRS Ziemeļflotes jūras aviācijā, no 1977.gada līdz 1992.gadam bijis pasniedzējs un docents Žukovska kara akadēmijā, bet 1987.gadā ieguvis PSRS bruņoto spēku pulkveža pakāpi.
1992.gadā Krēsliņš sācis dienestu Latvijas NBS. Līdz 1997.gadam bija NAA prorektors mācību un zinātniskajā darbā un Aizsardzības zinātņu centra vadītājs,1997.gadā kļuvis par NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieku un NBS štāba Stratēģiskās plānošanas departamenta priekšnieku.
2000.gadā Krēsliņš iecelts par NBS štāba priekšnieku. No 2004.līdz 2005.gadam viņš bija NAA rektors, tad atvaļināts no aktīvā dienesta kā rezerves brigādes ģenerālis.
No 2006.gada darbojies kā Aizsardzības zinātņu pētnieciskā centra vadītājs, NAA profesors. Bijis Latvijas pārstāvis NATO padomnieku grupā un NATO konceptu attīstības un eksperimentu darba grupas dalībnieks, kā arī darbojies Eiropas Aizsardzības aģentūras Spēju tehnoloģiju grupā un bijis ES FP7 Drošības programmas komitejas loceklis.
2006.gadā un 2010.gadā Krēsliņš kandidējis Saeimas vēlēšanās no Zaļo un zemnieku savienības saraksta.