Ieceres mērķis ir panākt tādus grozījumus valsts pamatlikumā, kas nodrošinātu efektīvāku un atbildīgāku valsts pārvaldi, kur Saeimu var līdzsvarot tautas pilnvarota uzticības persona – prezidents, skaidroja J.Iesalnieks.
Apvienības pārstāvis norādīja, ka līdzīga prakse ir Lietuvā, Austrijā, Francijā, Īrijā, Polijā, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā un Somijā.
“Mūsuprāt, piedāvātās izmaiņas ļautu pārvarēt Latvijai konstitucionālo krīzi, kas saistās ar tautas uzticības zudumu valsts pārvaldes institūcijām. Grozījumu projekts paredz iespēju stabilizēt varu, padarot to par efektīvu tautvaldības instrumentu,” informēja J.Iesalnieks.
Satversmes grozījumu projekts paredz, ka prezidenta amata kandidātu varētu izvirzīt ne tikai desmit Saeimas deputāti, bet arī 10 000 balsstiesīgie vēlētāji. “Tas nodrošinātu to, ka pilsoniskā sabiedrība ir iesaistīta ne tikai prezidenta vēlēšanu laikā, bet arī kandidātu izvirzīšanas procesā - kandidātu izvirzīšana vairs nebūtu tikai un vienīgi partiju privilēģija,” skaidroja apvienības pārstāvis.
Likumprojektā Valsts prezidenta pilnvaru termiņu paredzēts noteikt uz pieciem gadiem, lai prezidenta vēlēšanas nebūtu vienlīdz atkarīgas no reizi četros gados notiekošajām Saeimas vēlēšanām un prezidents nodrošinātu varas pēctecību un stabilitāti, skaidroja J.Iesalnieks. Tāpat grozījumu projektā paredzēti prezidenta atlaišanas procedūras pamatprincipi.
Iesniegtais Satversmes grozījumu projekts paredz ievērojami paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras - viņam būtu tiesības ierosināt tautas nobalsošanas, atlaist Saeimu, izsludināt izņēmuma stāvokli, iecelt tiesnešus, izvirzīt Valsts kontroliera un Tiesībsarga amata kandidātu u.c. Ministru kabinets turpmāk būtu atbildīgs ne tikai Saeimas, bet arī Valsts prezidenta priekšā - Ministru kabinetu būtu jāapstiprina Prezidentam, turklāt Ministru prezidentam un ministram būtu jāatkāpjas ne tikai, ja to prasa Saeima, bet arī tad, ja tas zaudējis prezidenta uzticību.
Līdz ar papildus pilnvarām, Valsts prezidentam tiktu paplašināta arī atbildība - tajā skaitā paredzēts no Satversmes svītrot normu, kas nosaka, ka Valsts prezidents par savu darbību nenes politisku atbildību.