Šobrīd, lai reģistrētu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām, saraksta iesniedzējiem ir jāiemaksā Centrālās vēlēšanu komisijas depozītā 1000 latu drošības nauda, kura tiek atmaksāta, ja attiecīgais saraksts tiek ievēlēts Saeimā. Priekšlikums paredz atcelt šādu drošības naudas iemaksu, tā vietā liekot kandidātu saraksta iesniedzējiem pievienot parakstu lapu ar ne mazāk kā 1000 vēlētāju (balsstiesīgu pilsoņu) parakstiem, kas apliecināti pie zvērināta notāra, pašvaldības institūcijā, kura veic notariālas darbības, vai ar drošu elektronisko parakstu.
"1000 latu drošības nauda Saeimas vēlēšanu likumā savulaik tika noteikta, lai mazinātu kandidātu sarakstu sadrumstalotību un ieviestu kaut kādu barjeru kandidātu sarakstu iesniegšanai. Inflācija jau sen šo summu ir "noēdusi" līdz nebūtiskai formalitātei. Vēlēšanu sistēmas eksperti, ar kuriem esmu konsultējies par šo jautājumu, atzīst, ka drošības nauda ir novecojis tiesību institūts un noteikts skaits vēlētāju parakstu par atbalstu kādam kandidātu sarakstam būtu krietni mūsdienīgāks risinājums," norāda priekšlikuma izstrādes autors J.Iesalnieks.
Viņš norāda, ka "noteikta skaita balsstiesīgo pilsoņu atbalsts ir labākais kritērijs, lai dalībai Saeimas vēlēšanās atsijātu tos politiskos spēkus, kuriem ir kaut cik nozīmīgs atbalsts pilsoņu vidū. Šādu mehānismu pielieto daudzas valstis. 1000 paraksti, kas ir mazāk nekā 0,1% no balsstiesīgajiem pilsoņiem, ir gana demokrātisks skaitlis, kas būtu viegli savācams jebkuram normālam politiskajam spēkam."
Iesniegtais priekšlikums attiektos tikai uz kandidātu sarakstu iesniegšanu Saeimas vēlēšanām, taču nākotnē varētu izvērtēt iespēju šādu mehānismu attiecināt arī uz Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, pašvaldībās nepieciešamo parakstu skaitu nosakot proporcionāli tajās reģistrēto vēlētāju skaitam.