Tā aģentūrai LETA šodien pēc Saeimas Juridiskās komisijas sēdes sacīja Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), skaidrojot, ka līdz ar parakstu sliekšņa paaugstināšanu būtu jāievieš "zināmi kompensējoši mehānismi".
Šodien komisijas sēdē netika skatīti nacionālās apvienības iesniegtie priekšlikumi, kuri paredzēja saglabāt pašlaik likumā noteikto referendumu rosināšanas kārtību - nepieciešamību pirmajā parakstu vākšanas posmā iegūt 10 000 -, jo tie neatbilda Saeimas Kārtības ruļļa nosacījumiem.
Kārtības rullī noteikts, ka, izskatot Valsts prezidenta otrreizējai izskatīšanai parlamentā nodoto likumu, izskatāmi tikai prezidenta iebildumi un priekšlikumi, kas ir saistīti ar prezidenta izteiktajiem iebildumiem.
Balsīm daloties uz pusēm, Juridiskā komisija šodien noraidīja priekšlikumu par to, ka no likumprojekta tiek izslēgts regulējums par parakstu sliekšņa paaugstināšanu līdz apmēram 154 000 saistībā ar tautas nobalsošanas iniciatoru pienākumiem pēc 2015.gada.
Šodien komisija arī noraidīja deputātes Ineses Lībiņas-Egneres (RP) priekšlikumu, kurš cita starpā paredzēja, ka tiktu atcelta prasība, ka paraksti ir notariāli jāapstiprina. Savukārt deputāta Ulda Auguļa (ZZS) priekšlikumi par parakstu sliekšņa celšanu līdz 30 000 netika skatīti, jo arī to neļāva Kārtības rullis.
Kā ziņots, Juridiskā komisija šodien neatbalstīja likumprojekta virzīšanu uz izskatīšanu trešajā lasījumā Saeimā. Tomēr komisijai ir tiesības vienošanos par šo jautājumu panākt vēlāk.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti 22.augusta virzīja izskatīšanai komisijās Valsts prezidenta Anda Bērziņa atkārtoti otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotos grozījumus tautas nobalsošanas ierosināšanas likumā. Saeimas pieņemtie likuma grozījumi cita starpā paredzēja, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 154 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos, vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.