Kā aģentūrai LETA sacīja nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, var diskutēt par to, kas notiks pēc 2015.gada, bet patlaban VL-TB/LNNK neredz iemeslu sasteigtiem lēmumiem, tāpēc sarunās ar koalīcijas partneriem nacionālā apvienība aizstāvēs pozīciju, ka būtu jāpaliek 10 000 parakstu slieksnim.
Kā skaidro Dzintars, arguments nepieciešamā parakstu skaita palielināšanai bija "nepieļaut vēl vienu pretvalstisku referendumu par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem". Tomēr kārtības izmaiņas uz šo referendumu neattiektos, līdz ar to neesot iemesla "sasteigtiem lēmumiem".
Viņš gan piebilda, ka tā nav "ļoti kategoriska" nostāja, bet patlaban VL-TB/LNNK neredz "racionālus argumentus", kāpēc būtu nepieciešama cita kārtība. Šīs jautājums esot tikko apspriests nacionālās apvienības frakcijas sēdē, līdz ar to koalīcijas pārstāvjiem bija tikai individuālas sarunas un neformālā viedokļu apmaiņa, teica Dzintars.
Viņš atzīst, ka līdz kompromisam ar koalīcijas partneriem būs jānonāk, tāpēc nacionālā apvienība labprāt uzklausīs visus argumentu. Arī sākotnēji nacionālā apvienība esot uzskatījusi, ka parakstu skaitam, ko pirmajā posmā jāsavāc referendumu iniciatoriem, jābūt 30 000.
Diskusija par sliekšņa paaugstināšanu pēc 2015.gada būtu atkarīga no tā, kādas būs iespējas parakstīties bez maksas un parakstīties elektroniski, piebilda Dzintars.
Kā ziņots, Saeimas deputāti šodien virzīja izskatīšanai komisijās Valsts prezidenta Andra Bērziņa atkārtoti otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotos grozījumus tautas nobalsošanas ierosināšanas likumā.
Jau vēstīts, lai panāktu kompromisu saistībā ar tautas nobalsošanas rosināšanas kārtības maiņu, referendumu iniciatoriem varētu likt no 2015.gada pašiem savākt apmēram 75 000, nevis 150 000 parakstu, augusta sākumā izteicās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).
Arī ZZS valdes priekšsēdētājs Uldis Augulis iepriekš ir norādījis, ka šajā jautājumā viņi ar koalīciju vēlas panākt kompromisu, jo rīkot "referendumu par referendumiem" neesot pašmērķis.
Saeimas pieņemtie likuma grozījumi, cita starpā, paredzēja, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.
Līdz 2015.gadam likumprojekts paredzēja pārejas periodu, kurā tautas nobalsošanas rosinātājiem būtu noteikts 50 000 parakstu slieksnis referenduma rosināšanas pirmajam posmam par izmaiņām Satversmē vai likumos un 10 000 parakstu slieksnis Saeimas atsaukšanas procedūras rosināšanai.
Grozījumi pakāpeniski ļautu ieviest papildu parakstīšanās mehānismus - apliecinājuma nodošanas vietas pārejas periodā līdz 2015.gadam būtu gan vairākas pašvaldību institūcijas, gan bāriņtiesas, bet pēc pārejas periodā būtu iespējams parakstīties arī elektroniski.