Apkopotā informācija par kompensējamām zālēm 2008.gadā liecina, ka tikai 11% gadījumu ārsts, izrakstot recepti, bija norādījis, ka izrakstītās zāles aizvietot nevar. Tātad pārējos gadījumos pacients varēja iegādāties arī lētākas līdzvērtīgas zāles. Savukārt tikai 1,4 % gadījumu pacientam lētākas zāles aptiekā tika izsniegtas. Rezultātā pacienti 2008.gadā no saviem līdzekļiem tikai kompensācijas sistēmas ietvaros vien maksājuši sešus miljonus latu par zālēm, kuras bija iespējams aizvietot ar lētākām.
Ministrija uzsver, ka zālēm ar vienādu aktīvo vielu (ķīmisko sastāvu), kuras tiek uzskatītas par savstarpēji aizvietojamām, ļoti bieži atšķiras cenas. Zāļu cenu nosaka konkrēto zāļu ražotājs, un tā atkarīga arī no zāļu stipruma un iepakojuma lieluma. Katram ārstam, protams, ir sava ārstēšanas pieredze un apsvērumi viena vai otra medikamenta nozīmēšanā. Tomēr šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā arī ārstam būtu jānoskaidro, vai pacients varēs iegādāties izrakstītās zāles un, ja finansiālu iemeslu dēļ tas nav iespējams, jāizraksta lētākas zāles vai jāizvēlas cita ārstēšana, uzsver VM.