Tiesa, vēl pagājušajā nedēļā Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks Saeimas Nācionālās drošības komisiju, kas uzrauga Neo meklēšanu, informējis, ka panākumu vēl nav. Noprotams, ka drošības struktūras, meklējot Neo, vēl aizvadītajā nedēļā nebija ķērušās pie to žurnālistu iztaujāšanas, ar kuriem Neo kontaktējies. Tiesībsargājošās iestādes vispirms mēģināšot uziet Neo pēdas, nemēģinot informāciju iegūt no žurnālistiem. Drošības struktūras Neo meklēšanu uzsāka februāra vidū, kad pirmo reizi Latvijas televīzijas raidījumā _De facto_ tika publiskoti 4ATA iegūtie dati no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Dati iegūti, izmantojor caurumu drošības sistēmā.
Kritiku drošības struktūru darbam, meklējot Neo, veltījis bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Lainis Kamaldiņš. Viņš uzskata, ka attiecīgo dienestu darbs, kuriem būtu jānoķer personas, kuras ieguvušas datus no VID, ir vājš. Laikrakstā Dienas Bizness viņš izsakās, ka arī citās valstīs savulaik notikušas klasificētas informācijas zādzības, bet vainīgie ātri vien tiek pieķerti.
"Esmu diezgan pārliecināts, ka atbildīgie valsts dienesti ir pielikuši visai lielas pūles, lai Neo noķertu, taču tas acīm redzami ir neveiksmīgi. Tas savukārt ļauj secināt, ka attiecīgo dienestu darbs ir, maigi sakot, vājš," norāda L.Kamaldiņš. Viņš uzsver, ka faktiski šī persona ir iekļuvusi valsts iestādēs un netraucēti ieguvis tos datus, ko ir vēlējies. "Protams, var aizbildināties, ka šāda veida darboņiem ir izdevies iekļūt arī Pentagona un citu starptautiski svarīgu institūciju datu bāzēs. Tā tiešām ir noticis, taču taisnības labad ir jāpiebilst, ka citur pasaulē viņi ātri vien tiek izķerti, kamēr Latvijā šis Neo darbojas netraucēti," secina L.Kamaldiņš.
4ATA pārstāvis, kurš sevi dēvē par Neo, regulāri internetā nopludina datus par atalgojumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos, piemēram, Rīgas satiksmē, Lidostā "Rīga", Latvenergo u.c.
(pievienotas pirmās divas rindkopas)