Vienlaikus VSAA vadītāja uzsvēra – kamēr nav tiesas spriedumu, viņa negribētu visus šos gadījumus saukt par krāpšanu, jo situācijas mēdz būt dažādas.
Šmitiņa sacīja, ka VSAA saskaras ar apzinātiem mēģinājumiem izkrāpt pabalstus un ir arī manipulācijas, ka cilvēks, zinot, ka iestāsies apdrošināšanas gadījums, vienojas ar darba devēju par lielākām sociālajām iemaksām. "Tad daļa no, iespējams, aplokšņu algām uz noteiktu periodu tiek pārvērstas par legālām algām, taču mēs to nevaram saukt par krāpšanu, bet gan sistēmas izmantošanu," viņa paskaidroja.
Runājot par klajiem krāpšanas gadījumiem, Šmitiņa atzina, ka tajos tiesāšanās procesi ir ļoti ilgstoši. "Ir piemēri par slimības pabalstiem, kur jau ir notiesājoši spriedumi. Diemžēl sociālās apdrošināšanas sistēmā šāds risks pastāv, un tā nav tikai Latvijas īpatnība. Latvijas īpatnība gan ir sabiedrības attieksme pret šiem gadījumiem. Tos ne tikai nenosoda, bet pat apsveic. Tas gan ir raksturīgs visām postpadomju valstīm – pārējā pasaulē šādus gadījumus sabiedrība ļoti nosoda," viņa pastāstīja.
Pēc VSAA vadītājas teiktā, iespējas atgūt izkrāptus līdzekļus ir diezgan lielas. Bieži vien, kad VSAA iesaista finanšu policiju, jo šķiet aizdomīga ienākumu dinamika un tās svārstības, uzaicinātās personas atzīst, ka ir kļūdījušās. "Cilvēki gan citreiz jūtas aizvainoti, bet mēs uzskatām, ka aizdomu gadījumā vieglāk ir aizturēt pabalsta izmaksu un veikt pārbaudi, nekā pēc tam naudu attiesāt atpakaļ. Tad tiek izlabotas kļūdas, un neviens nepaliek zaudētājos," minēja Šmitiņa.
Kopumā pabalstu izkrāpšanas mēģinājumu skaits Latvijā ir diezgan regulārs un stabils, viņa piebilda. "Mēs ziņojumus finanšu policijai gatavojam regulāri," informēja Šmitiņa.
VSAA ir Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts institūcija, kas realizē valsts pārvaldes funkciju administrēšanu sociālās apdrošināšanas un sociālo pakalpojumu jomā.