Lielākā bīstamība
uz ledus ir ziemas sākumā, kad ledus kārta vēl nav izveidojusies
pietiekami bieza. Tomēr arī
ziemā, kad ledus ir kļuvis biezs, ir vietas, kur ūdenstilpnes neaizsalst,
brīdina VUGD. Tās ir vietas, kur ūdenskrātuvēs ietek siltāks rūpnieciski
izmantots ūdens, upju grīvās un sašaurinājumos, kuģošanas ceļos,
zem tiltiem kā arī zvejnieku izcirsto āliņģu vietās. Ledus izturību
mazina arī iesalušas niedres, krūmi vai citi priekšmeti, informē
glābēju pārstāve Inese
Veisa.
2009.gada pirmajos četros
mēnešos glābšanas darbi ir veikti 39 reizes, kopā izglābjot
36 cilvēkus, bet divi ielūzušie cilvēki noslīkuši. VUGD īpaši norāda uz 1.aprīli, kad glābējiem vairākas reizes cilvēkus nācās
glābt no peldošiem ledus gabaliem.
VUGD priekšnieks ģenerālis
Ainārs Pencis aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību, ja uz ledus
rotaļājas bērni un pusaudži. Viņš aicina vecākus pirms ziemas
brīvdienām ar bērniem un pusaudžiem pārrunāt to, cik bīstamas
ir rotaļas uz ledus un cik bēdīgas sekas var būt šai pārdrošībai.
Lai palīdzētu ielūzušajam
jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai.
Ielūzušajam apmēram no divu līdz piecu metru attāluma jāpamet
aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets.
Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka tiem vienam no otra jāatrodas
divu vai trīs metru attālumā. Izvelkot cietušo uz ledus, tāpat
rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam. Pats glābējs
nedrīkst aizmirst par iespējamām briesmām ielūzt ledū, atgādina
VUGD.
VUGD aicina cilvēkus, kuri pamanījuši kādu, kas aizgājis pārāk tālu no krasta, kā arī, ja cilvēks ir ielūzis ledū, nekavējoties zvanīt glābšanas dienestam pa tālruni 112.