"Man kā glābšanas dienesta vadītājam nav tiesību novelt vainu uz vienu vai otru, bet katrā gadījumā, tīri cilvēcīgi redzot, nav izprotams, kā var dot piekrišanu kaut kādu palieņu pļavu apbūvēšanai. Labi, es saprotu, ka ir tikai atsevišķi gadījumi un tur nekad mūžā nav bijuši plūdi, bet tagad ūdens līmenis pacēlies," aģentūrai BNS sacīja Pencis.
Pencis uzskata, ka visām atbildīgajām institūcijām, tostarp apdrošinātājiem, vajadzētu izvērtēt šogad notikušos plūdus un pavērtēt, kāda varētu būt nākotne. "Varbūt, ka pēc katriem pieciem gadiem tagad tā būs, un kas par to visu atbildēs?" retoriski vaicāja VUGD priekšnieks.
Pencis gan domā, ka meklēt vainīgos pašvaldībās, kas devušas piekrišanu būvēties ūdenskrātuvju tuvumā, ir bezjēdzīgi. "Tagad viss ir mainījies, jo ir novadi un neviens nav vainīgs, pašvaldību reforma beigsies un neviens nebūs vainīgs, jo bija cilvēki, kuri neko nezināja, un nopirka mājas un domāja, ka būs jauka dzīvošana, bet beigās izrādās, ka dzīvo ūdens peļķē," teica Pencis.
"Es neesmu soģis, bet, tīri cilvēcīgi domājot, kādam vajadzētu atbildēt par to," uzsvēra Pencis, gan piebilstot, ka tie, kas apzināti vēlējušies būvēties ūdens tuvumā, ir personīgi atbildīgi par to.
Jau ziņots, ka šogad Latviju pārsteiguši sen neredzēti plūdi. Applūduši gan trūcīgu ļaužu mitekļi, gan turīgāku iedzīvotāju privātmājas, līdz ar to sagādājot daudz darba VUGD un pašvaldībām, kas spiesti iedzīvotājus evakuēt un cīnīties ar citām plūdu radītajām sekām, kuras savukārt prasa attiecīgas naudas summas.