VVV jeb virzība vīzijas virzienā

Piesakoties šim projektam, es apzinājos, ka tā nosaukums izklausās samērā pretenciozi, tomēr, iespējams, cits nosaukums būtu novedis pie citiem rezultātiem. Šajā ierakstā nedaudz ieskicēšu savas pārdomas par projektu un to, cik lielā mērā tas ir izdevies. Esmu pārliecināts, ka ir daļa cilvēku, kuri ir vīlušies gan mūsos (JMK jauniešos), gan šajā projektā kā tādā, tomēr, neskatoties uz to, vēlos uzsvērt, ka šis projekts ir izdevies. Pirmkārt, jāsaprot, ka jau kopš paša JMK sākuma mēs tikām uztverti dažādi. Vieni domāja, ka te nāk jaunie politiķi vai arī valsts glābēji, citi uzskatīja, ka mums jābūt revolucionāriem, piedāvājot dažādas brīnumainas idejas, savukārt vēl cita sabiedrības daļa uzskatīja, ka šādi projekti ir nekam nevajadzīgs laika kavēklis, kas tikai traucē ministriju darbiniekiem strādāt. Esmu priecīgs, ka starp iepriekšminētajiem sabiedrības locekļiem bija arī tādi, kuri izprata un novērtēja JMK darbību un tā jēgu – pilsoniskās un sabiedriskās aktivitātes veicināšanu ne tikai jauniešu, bet visas sabiedrības mērogā. Savā 14.aprīļa uzrunā es minēju, ka „Jauniešu Ministru kabineta biedrus vieno vīzija par Latviju, kurā ikviens ir sabiediski aktīvs un kurā lēmumi tiek pieņemti balstoties uz savstarpēju sadarbību, uzticību un cieņu.” Mūsu darbība šo desmit nedēļu laikā kaut nedaudz, bet tomēr panāca kustību šīs vīzijas virzienā. Jaunieši ne tikai ēnoja „savus ministrus”, bet arī tikās gan ar dažādiem ekspertiem, gan nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, runāja ar cilvēkiem uz ielas un sabiedriskajā transportā – izmantoja katru izdevību, lai diskutētu par pilsonisko aktivitāšu nozīmi, kā arī, lai noskaidrotu jautājumus savu ministriju darba uzlabošanai vai arī JMK nedēļas tēmai. Ikvienam iedzīvotājam bija iespēja ne tikai komentēt mūsu rakstus dienā.lv, bet arī sūtīt e-pastus, personīgi tikties vai arī apmeklēt JMK sēdes. Jauniešu ministru tikšanās ar skolēniem 26 skolās viennozīmīgi ir bijis viens no efektīvākajiem veidiem, kā „nokomunicēt” idejas par līdzdalību un iesaistītšanos sabiedriskajās aktivitātēs, kā arī uzzināt skolēnu viedokļus par to, kā viņi vērtē valstī notiekošo. Tāpat kā pirms pāris gadiem mēs nevarējām iedomāties, ka kompānija Apple sāks ražot mobilos telefonus, kuri ir aizsākuši zināmu sabiedrības transformāciju, tā arī pirms pāris gadiem grūti bija iedomāties, ka varētu būt iespējama tāda projekta, kā Jauniešu Ministru kabinets, realizācija. Ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu atvērtība ir pozitīvs signāls un viens no būtiskākajiem JMK secinājumiem. Proti, ikvienam Latvijas pilsonim ir iespēja komunicēt ar valsts pārvaldes darbiniekiem un ne tikai jautāt par neskaidro un interesējošo, bet arī sniegt ieteikumus un priekšlikumus. Skeptiķi teiks, ka nav jēga sūtīt nevienam savus priekšlikumus, jo tie tāpat netiks ņemti vērā. Es vēlētos oponēt šādam kategoriskam uzstādījumam, jo ikviens iesniegums vai ieteikums valsts pārvaldes darbiniekiem ir jāizskata un – jo biežāk kādā institūcijā tiek iesūtīti argumentēti priekšlikumi kādas jomas uzlabošanai, jo lielāka iespējamība, ka tie tiks ņemti vērā un realizēti. Piemēram, Funkciju audita komisija, pamatojoties uz iedzīvotāju sūdzībām un ieteikumiem*, izveidoja atsevišķu darba grupu, kas strādāja ar jautājumiem par dažādu valsts reģistru īstenotajām funkcijām un to nepieciešamību (piem., Valsts zemes dienests un Zemesgrāmata).JMK bija pašu jauniešu veidots projekts, neviens “no augšas” nenoteica, ko un kā vajadzētu darīt, tādēļ aicinu arī citus jaunos cilvēkus izmantot iespējas, kuras mums ir dotas – viss būtībā ir atkarīgs no mūsu idejām un vēlmes darboties. *joprojām ikviens var sūtīt savus priekšlikumus vai komentārus par valsts pārvaldes darba uzlabošanu: http://www.mk.gov.lv/lv/send-e-request-commission/