"WikiLeaks": ASV intensīvi konsultējusies ar Latviju Gruzijas-Krievijas kara laikā

Telegrammā aprakstīts, ka N.Penke iepriekš ticies ar Krievijas un Gruzijas vēstniekiem Latvijā, mudinot abas puses atturēties no vardarbības eskalācijas, taču piezīmēts, ka latvieši karadarbībā vaino Krievijas pusi.Savukārt 12.augustā sarunā ar ASV vēstnieku Čārlzu Larsonu Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš atzinīgi novērtējis plānotos NATO un ES paziņojumus, kurā tiktu pausts stingrs atbalsts Gruzijai un nosodījums Krievijas rīcībai.Telegrammā skaidrotas latviešu bažas, ka Krievija ar līdzīgu attaisnojumu aizstāvēt savus tautiešus var vērst agresiju arī pret Latviju.Sarunā ar ASV vēstnieku M.Riekstiņš norādījis, ka NATO vajadzētu pēc iespējas ātrāk piešķirt Dalības rīcības plānu (MAP) Ukrainai, pirms Krievija arī tur sarīko kādas provokācijas.Jautāts, kādas sekas karš Gruzijā atstās uz Latvijas attiecībām ar Krieviju, M.Riekstiņš sacīja, ka viņš nav drošs, taču piebilda, ka ekonomiskās attiecības turpināsies, jo "bizness ir bizness".Citā 2008.gada 12.augustā no ASV vēstniecības Rīgā sūtītā telegrammā aprakstīts N.Penkes vadīts brīfings NATO un ES vēstniecībām Rīgā.Diplomātiskajā telegrammā teikts, ka N.Penke bijis neparasti ass savā kritikā pret Krieviju, apsūdzot Maskavu "Gruzijas teritoriālās integritātes un suverenitātes pārkāpšanā" un "nesamērīgā agresijā".N.Penke aicinājis NATO un ES dalībvalstis izvērtēt, kāda veida partneris ir Krievija.Paužot atzinību Francija vadītajai ES prezidentūrai un EDSO centieniem meklēt konflikta risinājumu, vienlaikus N.Penke kritizēja NATO nespēju panākt vienošanos par stingru paziņojumu, kas parādot nevienprātību militārās alianses dalībvalstu attieksmē pret Gruziju.Diplomātiskajā telegrammā pievienots skaidrojums, ka ASV vēstniecībai ir jau vairāk nekā divus gadus ilga sadarbības pieredze ar N.Penki, taču viņa uzstāšanās NATO un ES valstu diplomātiem bijusi neparasti emocionāla un skarba."Šodienas brīfings, īpaši tik lielam cilvēku daudzumam, bija neparasti emocionāls un skarbs. Patiesībā N.Penkem, kurš iepriekš ieņēmis Latvijas vēstnieka Maskavā amatu, Latvijas valdībā ir reputācija, ka viņš ir mazliet iejūtīgs pret Krieviju. Šodien tā neizskatījās. Viņa aizrautība izskatījās patiesa un viņa neapmierinātība ar Krieviju un NATO nespēju stingri rīkoties bija dziļa. Tas krietni atšķīrās no daudz mērenākā un tradicionālos diplomātisko toņos ieturētā ārlietu ministra M.Riekstiņa, ar kuru mēs šodien iepriekš tikāmies," teikts telegrammā.Savukārt 14.augustā notikusi ASV vēstnieka Čārlza Larsona tikšanās ar Latvijas premjerministru Ivaru Godmani, kurš amerikāņu diplomātam pastāstījis par savu vizīti Gruzijā kopā ar Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Ukrainas prezidentiem.Sarunā I.Godmanis norādījis, ka šajā situācijā īpaši svarīgi izrādīt atbalstu arī Ukrainai."Mums pārējiem ir aizsardzība, atrodoties NATO un ES. [Ukrainas prezidents Viktors] Juščenko tur ir viens pats un viņam ir vajadzīgs mūsu atbalsts," Č.Larsonam sacījis I.Godmanis.Premjers arī atzinis, ka Latvijai nepieciešams "meklēt veidus, kā uzlabot valsts aizsardzību. Tas nebūs lēti un nebūs populārs solis, bet tas ir vajadzīgs".Citā no ASV vēstniecības telegrammā aprakstīta 15.augustā notikusī Latvijas Nacionālās drošības padomes sēde, kurā apstiprināta Latvijas pozīcija attiecībā uz Krievijas-Gruzijas karu.Latvija ziņojumā paudusi gatavību nosūtīt uz Gruziju miera uzturētājus un citu personālu, taču uzticamas starptautiskas misijas ietvaros, kā NATO, ES, EDSO vai ANO.Kā amerikāņiem skaidrojis Valsts prezidenta ārlietu padomnieks Andris Pelšs, Latvija nevēlētos izsaistīties divpusējā miera uzturēšanas misijā ar Gruziju, jo tas būtu pārāk provokatīvs solis attiecībā pret Krieviju, teikts telegrammā.Latvijas Nacionālās drošības padome arī apspriedusies par attiecībām ar Krieviju nākotnē, paužot neapmierinātību par Eiropas valstīm, kas vēlas turpināt līdzšinējās attiecības ar Krieviju, īpaši izceļot Vāciju un Itāliju.N.Pelšs sarunā ar ASV vēstniecības Politiskās nodaļas vadītāju Tamiru Vaseru norādījis, ka Latvija vēlētos saņemt ASV atbalstu dažādos aizsardzības plānošanas jautājumos, tostarp panākt NATO aizsardzības plānu izstrādi Latvijai.Telegrammā piebilsts, ka parlamenta spīkers Gundars Daudze tajā pašā dienā vērsies pie ASV vēstnieka Čārlza Larsona, tiekoties uz Ventspilī piestājušā ASV karaflotes kuģa "USS Elrod". Sarunā G.Daudze minējis par Latvijas vēlmi gūt ASV atbalstu NATO aizsardzības plānu izstrādē.Savukārt N.Pelšs piebildis, ka ASV karakuģa viesošanās Latvijā nejaušā sakritība "nosūtījusi ideālu vēstījumu" gan latviešiem, gan "arī mūsu kaimiņiem".