"WikiLeaks": ASV un NATO izstrādā plānus Baltijas valstu aizsardzībai pret Krieviju

Plāni Baltijas valstu aizsardzībai tikuši izstrādāti pēc tam, kad Baltijas valstis mēģināja panākt papildu aizsardzību saistībā ar bažām par Krievijas draudu palielināšanos pēc 2008.gada Krievijas-Gruzijas kara. ASV piedāvājušas pastiprināt arī Polijas drošību pret Krieviju.Dokumentos arī atzīts, ka šos militāros plānus nevajadzētu publiski apspriest, lai nevajadzīgi nepalielinātu saspīlējumu starp NATO un Krieviju."WikiLeaks" publicētie ASV diplomātu ziņojumi liecina, ka Krievijas karaspēka iebrukums Gruzijā 2008.gada augustā uzjundījis sāpīgas atmiņas Baltijas valstīs."Notikumi Gruzijā ir dominējuši ziņās un diskusijās šeit tā kā tikai nedaudzi citi pēdējā laika notikumi," teikts ASV vēstniecības Rīgā ziņojumā, kuru citēja laikraksts "New York Times".Šajā ziņojumā arī teikts, ka Latvijas iedzīvotāji, vismaz etniskie latvieši, "lūkojas uz Gruziju un domā, ka tas viegli varētu notikt ar viņiem"."WikiLeaks" publicēts slepens ziņojums no ASV misijas NATO Briselē liecina, ka NATO spēku komandieris Eiropā ASV admirālis Džeimss Stavridis janvārī ierosinājis paplašināt NATO plānus Polijas aizsardzībai, ietverot tajos arī Latviju, Igauniju un Lietuvu.NATO militārās amatpersonas janvārī piekritušas Balijas valstu un Polijas iekļaušanai jaunā reģionālās aizsardzības shēmā ar segvārdu "Eagle Guardian", liecina "WikiLeaks" publicēti ziņojumi, kurus pārpublicējis britu laikraksts "Guardian".Klintones parakstītā ziņojumā ir doti norādījumi ASV vēstniecībām, kā tām jārīkojas attiecībā uz jauno NATO plānu Baltijas valstīm, un uzsvērts, ka šis projekts jāpatur noslēpumā. "Mēs uzskatām "Eagle Guardian" paplašināšanu par soli virzienā uz citu pastāvošu NATO drošības plānu, kas attiecas uz konkrētām valstīm, iespējamu paplašināšanu par reģionāliem plāniem," teikts šajā ziņojumā.Austrumeiropas valstu aicinājumi pēc lielākām drošības garantijām agrāk bija sastapušies ar Rietumeiropas valstu, sevišķi Vācijas, pretestību, kuras bažījās par to, ka ar šādām garantijām būtu neapmierināta Krievija.Attiecībā uz Polijas aizsardzību ASV piedāvājušas dažādus pasākumus, tostarp īpašu jūras spēku dislocēšanu Baltijas jūras ostās Polijā un iznīcinātāju F-16 eskadriļu dislocēšanu šajā valstī.ASV diplomāti tomēr pauduši bažas, ka šādi pasākumi neatbilst NATO oficiālajai politikai pēc Aukstā kara, kura neuzskata Krieviju par draudu. Šīs bažas uzsvērtas 2009.gada oktobra ziņojumā, kuru parakstījis ASV vēstnieks NATO Ivo Dālders."Baltijas valstis skaidri uzskata, ka Krievijas Federācija pārstāv drošības risku nākotnē, un tās vēlas drošības plānu pret šo risku. Un tieši tā ir problēma. NATO pēc Aukstā kara ir konsekventi izteikusies, ka vairs neuzskata Krieviju par draudu," teikts šajā ziņojumā.