XXI gadsimtā ar zināšanu ekonomiku vien ir par maz

Ir nepieciešams kaut kas vēl. Piemēram, jauns izglītots cilvēks ieguvis labas zināšanas, pavadot daudz laika, lasot jaunākās grāmatas, bet tai pašā laikā viņš nav atvērts pārmaiņām, viņam trūkst problēmu risināšanas iemaņu, nepiemīt radošuma un inovācijas spējas. Tas pierāda, ka ar zināšanām vien nepietiek, jo zināšanas pašas par sevi vērtību nerada. Tikai to pielietošana, izmantošana jaunā, oriģinālā veidā, radot tirgū pieprasītus produktus, t.sk. pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, nodrošina ekonomikas attīstību. Jautājums par zināšanu ekonomiku patlaban Eiropā tiek pārskatīts jaunā kontekstā. Pārstrādātā ES Lisabonas stratēģija ir vērsta uz to, ka dalībvalstīm jāveicina aktivitātes, kas veicina jaunradi, veidojot Eiropu par visradošāko vidi pasaulē. Eiropas Parlaments un Padome ir izvirzījusi priekšlikumu pasludināt 2009.gadu par Eiropas Radošuma un inovāciju gadu, atzīmējot, ka "Eiropa ir vairākkārt atzinusi - inovācijas ir izšķirīgas, lai Eiropas atbilde uz globalizācijas izaicinājumiem būtu iedarbīga. Inovācijas ir cieši saistītas ar radošumu, kas ir personiska īpašība. Motivācija un pašiniciatīva ir viena no radošuma un inovācijas spējas pamatiezīmēm. Eiropas 2009.gada uzmanības centrā ir radošuma un inovāciju spēju attīstīšana". Vispārējais Eiropas Radošuma un inovāciju gada mērķis ir atbalstīt dalībvalstu centienus mūžizglītības ceļā veicināt radošumu, kas ir inovāciju virzītājs un galvenais elements personisko, darba, uzņēmējdarbības un sociālo prasmju attīstīšanai un katra cilvēka labsajūtai pasaulē. Radošās industrijas, kuru attīstībai Latvijā tiek pievērsta arvien lielāka vērība un pārstāv ļoti strauji augošu ekonomikas sektoru, ir ar augstu eksporta potenciālu. Tas paredz domāšanas paradigmas maiņu, proti - sabiedrības attīstības pamatā var būt arī cilvēka radošā darbība. Jauns ir arī tas, ka uzsvari ekonomikā tiek mainīti no efektivitātes uz inovācijām. Inovācijām plašā nozīmē, ne tikai jaunu produktu radīšanā, bet jaunu pieeju jau zināmām lietām, inovācijām ražošanas un pakalpojumu sniegšanas procesos. Tā ir tā netradicionālā domāšana. Pasaulē, kur viss tik ātri mainās, lai pastāvētu, svarīgi ir nepārtraukti mainīties. Jau Rainis savulaik ir teicis: "Pastāvēs, kas pārmainīsies." Nesen publiskotajā ANO pārskatā Radošā ekonomika 2008 tiek uzsvērts, ka XXI gs. "jaunās paradigmas maiņas pamatā ir fakts, ka radošums, zināšanas un pieeja informācijai ir atzīts kā spēcīgs ekonomikas izaugsmes dzinējs un veicina globālās pasaules attīstību". XXI gadsimtā vērojams izpratnes pieaugums par saikni starp radošumu, kultūru un ekonomiku, pamats, uz kura veidojas strauju izplatību guvusī radošās ekonomikas koncepcija. Pasaulē arvien vairāk un vairāk tiek runāts par Radošās ekonomikas laikmetu, kura pamatā ir inovācijas un jaunrade. Parādās arī ar to saistītas citas jaunas koncepcijas, kā, piemēram, radošās profesijas, radošā klase, radošie aktīvi, radošās pilsētas, radošie reģioni, u.c. Eiropā ir sākusies radošo pilsētu kustība, piemēram, Amsterdama, Berlīne, Londona un citas pilsētas, sevi pozicionē kā radošās pilsētas. Lielbritānija sevi pozicionē kā pasaules radošo laboratoriju. Tiek veikta radošo industriju kartēšana, lai noteiktu vietas, kur visstraujāk attīstās šīs industrijas. Organizētas konferences par radošo industriju klasteriem. Interneta populārajā meklētāja portālā Google ir 41 200 000 saišu uz radošo ekonomiku. Savukārt uz zināšanu ekonomiku norāda 19 200 000 saišu. Var teikt, ka radošā ekonomika ir zināšanu ekonomikas nākamais attīstības līmenis. Radošums kā personu personiskā īpašība, iztēles spēja, spēja nākt klajā ar jaunām idejām, pamatojoties uz iegūtajām zināšanām un pieredzi, ir sabiedrības intelektuālā kapitāla pamatā. Katrā sabiedrībā ir neizmantoti kultūras nemateriālā kapitāla krājumi, kas atspoguļo iedzīvotāju identitāti un vērtības. Pieprasījums pēc radošo industriju radītiem produktiem strauji pieaug, jo tos plaši izmanto ne tikai jaunajās industrijās, bet arī tradicionālajos ražošanas uzņēmumos, piem., pārtikas, tekstilrūpniecības, mēbeļu ražošanā utt. Šodien mēs vairs nepērkam lietas, bet gan sajūtas, ko tās mums rada. Bez dizaina pakalpojumu izmantošanas vairs neiztiek ne mašīnu, mēbeļu, trauku, ne arī sadzīves tehnikas ražotāji, utt. Interneta rašanās radīja apvērsumu pieprasījumā pēc programmēšanas pakalpojumiem, digitālās izdevējdarbības, interaktīvās izklaides programmatūras industrijas, datorspēļu, reklāmas, mūzikas industrijas pakalpojumiem. Igaunijā tapušais Skype parādīja, ka "izmēram nav nozīmes", lielas lietas var notikt arī ģeogrāfiski mazā valstī. Radošā ekonomika un radošās industrijas kā tās virzošās industrijas parāda, ka mūsdienās straujāk attīstās tieši pakalpojumu sektors. Jāpieņem, ka ne tikai ražošana ir svarīga, arvien būtiskāki kļūst tieši pakalpojumi. Tas vienkārši ir jāpieņem. Nav tikai jārūpējas par atbalstu ražošanas uzņēmumiem, bet jārada veselīga biznesa ekoloģija, kas ļauj nodrošināt nepieciešamo vidi jaunradei gan pakalpojumu, gan ražojošajos uzņēmumos. Latvijā jau attīstās radošā ekonomika, kas balstās uz radošumu, zināšanām un pieeju informācijai. Minēšu dažus piemērus. Nupat reklāmas asociācija mūs iepriecināja ar ziņu, ka Latvijas jaunie reklāmas industrijas pārstāvji animators Mārcis Miķelsons (CubeMedia) un tekstu autors Raimonds Platacis (DDB Latvija ) un Young Lions konkursā interaktīvajā kategorijā Kannu lauvu reklāmas festivālā Young iegūst bronzas Lauvu - Lions konkursā starp 28 valstu komandām! Pirmo reizi vēsturē Latvijas jauniešu komanda iegūst tik augstu novērtējumu vienā no pasaulē nozīmīgākajiem reklāmas festivāliem Kannu Lauvas. Zelta godalgu saņēma Brazīlija, sudrabu - Koreja. Savukārt aģentūra !MOOZ pirmo reizi Latvijas reklāmas vēsturē šogad vasarā izcīnījusi godalgu reklāmas festivālā Cannes Liones, saņemot Sudraba lauvu par CSDD rīkotās kampaņas Orgānu donori radošo risinājumu. Kopumā festivālā Cannes Lions šogad tika iesniegti 28 000 darbi no 85 valstīm! Aģentūras kontā ir vairāk nekā 60 prestižu festivālu apbalvojumu! Tas tikai pierāda, ka reklāmas industrijas kā radošās industrijas attīstības potenciāls Latvijā ir ļoti augsts. Radošo industriju attīstība Latvijā ļauj izmantot valsts visvērtīgāko resursu iedzīvotāju jaunrades potenciālu. Tam ir pat radies jauns apzīmējums - jaunrades resurss. Tā kā Latvija nevar lepoties ar lieliem dabas resursiem, izņemot mežu resursus, smiltis un māla, dolomīta iegulas, kūdru utt., tad ir ļoti būtiski attīstīt to, kas mums ir lielā daudzumā - cilvēku jaunrades potenciālu. Radošās ekonomikas apstākļos, apzinoties, ka tieši radošās industrijas ir ekonomikas dzinējspēks, svarīgi ir veicināt, attīstīt cilvēku radošo, intelektuālo darbību. Protams, ir jāfokusējas, taču vispirms šis potenciāls ir jāapzinās un jāturpina attīstīt tas, kas mums jau ir kļuvis par Latvijas zīmolu. Kā pozitīvus var minēt daudzus radošās ekonomikas piemērus, bet īpaši gribētu pieminēt Lattelecom Technology valdes priekšsēdētāja un izpilddirektora Valda Lokenbaha iezīmēto vīziju Latvijā attīstīt programmēšanas fabriku, īstenojot SIA Lattelecom Technology un biznesa programmatūras izstrādātāja SAP AG kopīgu liela mēroga projektu. Tāpat mūs turpina pārsteigt Latvijas mūziķu, dizaineru un mākslinieku radošie sasniegumi. Šajā virzienā ir jāstrādā un, popularizējot pozitīvus piemērus, radīsim iedvesmojošus piemērus citiem. Mums ir jāmācās pasniegt pasaulei Latvijas radošo potenciālu un svarīgi noticēt pašiem sev! Pamats tam ir radīts. Vienkārši plašāk jāatver acis un jāpaskatās sev apkārt!