Zaļā inkvizīcija

Tāpēc nav jābrīnās, ka viņa kolēģis, vides speciālists Bils Makibens paziņo, ka "mēs neapdomīgi slīcinām pārējo planētu un lielu daļu pārējās radības". Klausoties visos šajos brīdinājumos, jākonstatē maza, neērta patiesība. Globālais jūras līmenis aizvadītajos divos gados nav paaugstinājies. Tas ir nedaudz pazeminājies. Kopš 1992.gada pavadoņi, kuri riņķo ap mūsu planētu, ir mērījuši globālo jūras līmeni ik pēc desmit dienām ar apbrīnojamu precizitāti — trīs četri milimetri. Divus pēdējos gadus ūdens līmenis jūrās ir pazeminājies. (Visi šie dati ir pieejami interneta vietnē sealevel.colorado.edu.) Tas nenozīmē, ka globālā sasilšana nenotiek. Tā kā mēs izmetam atmosfērā vairāk CO2, ar laiku temperatūra mēreni paaugstināsies, liekot jūrai sasilt un nedaudz izplesties. Tādējādi sagaidāms, ka jūras līmeņa paaugstināšanās atkal atsāksies. Tieši to mums saka ANO klimata komisija; labākie modeļi liecina, ka jūras līmenis paaugstināsies par 18 līdz 59 centimetriem, visbiežāk sastopamā prognoze ir — par 30 centimetriem. Tas nav šausminoši vai pat biedējoši — tieši par 30 centimetriem jūras līmenis ir paaugstinājies pēdējos 150 gados. Vienkārši izsakoties, mums tiek ar varu iebaroti ārkārtīgi pārspīlēti šausmu stāsti. Paziņojums par jūras līmeņa paaugstināšanos šajā gadsimtā par sešiem metriem ir pretrunā ar tūkstošiem ANO zinātnieku un prasa, lai jūras līmeņa paaugstināšanās no šodienas paātrinātos aptuveni četrdesmit reižu. Iedomājieties, ko klimata trauksmes cēlēji stāstītu, ja mēs tiešām novērotu jūras līmeņa paaugstināšanos. Trauksmes cēlēji aizvien biežāk apgalvo, ka mums nedrīkstot ļaut dzirdēt šādus faktus. Jūnijā Hansens paziņoja, ka cilvēki, kuri izplata "dezinformāciju" par globālo sasilšanu, — kompāniju vadītāji, politiķi, faktiski ikviens, kurš neseko Hansena šaurajai "patiesības" definīcijai, — burtiski būtu jātiesā par noziegumiem pret cilvēci. Ir nomācoši redzēt zinātnieku — pat ļoti politizētu — aicinām ieviest mūsdienās inkvizīciju. Tik kliedzošs mēģinājums ierobežot zinātniskos pētījumus un noslāpēt runas brīvību šķiet nepiedodams. Taču varbūt tas ir plašākas problēmas simptoms. Ir grūti uzturēt klimata paniku, ja īstenība vairāk nekā jebkad iepriekš atšķiras no trauksmes cēlēju pareģojumiem: globālā temperatūra pēdējos desmit gados nav paaugstinājusies, tā ir krasi pazeminājusies pēdējā pusotra gada laikā, un pētījumi liecina, ka tā varētu atkal paaugstināties tikai ap nākamās desmitgades vidu. Sakarā ar globālās ekonomiskās lejupslīdes draudiem un augstajām naftas un pārtikas cenām, kas grauj Rietumu vidusšķiras dzīves standartus, kļūst aizvien grūtāk pārdot dārgo, neefektīvo Kioto tipa risinājumu, kas paredz oglekļa izmešu radikālu samazināšanu. Daudz saprātīgāka pieeja nekā Kioto protokols un tā pēctecis būtu investīciju palielināšana bezoglekļa enerģijas tehnoloģiju pētniecībā un attīstīšanā, kas dotu iespēju lētāk un efektīvāk atrisināt klimata problēmu. Hansens nav vienīgais, kurš mēģina vainot citus, kad viņa pareģojumus kļūst aizvien grūtāk pārdot. Kanādas lielākais vides speciālists Deivids Suzuki šā gada sākumā paziņoja, ka politiķus, kuri "piedalās klimata izmaiņās", būtu jāmet cietumā. Aktīvists Marks Linass savā iztēlē iedomājas Nirnbergas tipa "starptautiskus krimināltribunālus" pret tiem, kuri uzdrošinās apšaubīt klimata dogmu. Nav šaubu, ka ar šo publikāciju es riskēju, ka Hansens un Co ieslodzīs mani cietumā. Taču zemeslodes īstā problēma nav virkne neērtu faktu. Nelaime tā, ka ar trauksmes cēlēju paniku mēs esam bloķējuši saprātīgus risinājumus, un tas noved pie sliktas politikas. Paraugieties uz vienu no visnozīmīgākajiem pasākumiem, kas tiek veikti, lai reaģētu uz klimata izmaiņām. Tika uzskatīts, ka klimata panikas dēļ izraudzītajai biodegvielai būtu jāsamazina CO2 izmeši. Hansens to raksturoja kā daļu no "planētas gaišākās nākotnes". Taču biodegvielas izmantošanu cīņai pret klimata izmaiņām jāuzskata par vienu no vissliktākajiem globālajiem "risinājumiem" mūsdienu lielajiem izaicinājumiem. Biodegviela būtībā atņem mutēm ēdienu un ieliek to automobiļos. Ar labību, kas nepieciešama vienas apvidus automašīnas degvielas tvertnes piepildīšanai ar etanolu, pietiek, lai pabarotu vienu afrikāni veselu gadu. 30% šā gada kukurūzas ražas ASV tiks sadedzināti uz Amerikas autoceļiem. Tas iespējams vienīgi ar subsīdijām, kuras tikai šogad vien globālā mērogā sasniegs 15 miljardus dolāru. Tā kā aizvien lielākais pieprasījums pēc biodegvielas izraisa ar oglekli bagāto mežu izciršanu, žurnāla Science 2008.gada pētījums liecina, ka tās izmantošana nevis samazina CO2 izmešu daudzumu, bet gan to divkāršo. Steigšanās izmantot biodegvielu arī veicinājusi pārtikas cenu kāpumu, kas nolēmis badam vēl aptuveni 30 miljonus cilvēku. Klimata panikas dēļ mūsu mēģinājumi mīkstināt klimata izmaiņas izprovocējuši pilnīgu katastrofu. Mēs veltīgi tērēsim simtiem miljardu dolāru, pasliktināsim globālo sasilšanu un dramatiski palielināsim badu. Mums jābeidz būt līdz nāvei pārbiedētiem, jābeidz piekopt muļķīgu politiku un jāsāk ieguldīt līdzekļus saprātīgos ilgtermiņa pētījumos un attīstībā. Apsūdzības "noziegumos pret cilvēci" ir jāpārtrauc. Īstais noziegums patiesībā ir trauksmes celšana, kas bloķē prātus un neļauj izraudzīties vislabākos veidus, kā reaģēt uz klimata pārmaiņām. Publicēts sadarbībā ar Project Syndicate