Zalāns: apriņķu izveide nodrošinās pakalpojumu pieejamību
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš (TP) uzskata, ka reģionālo pašvaldību izveidošanas mērķis ir panākt pašvaldību lomas palielināšanu un valdības lomas samazināšanu. "To var izdarīt, otrā līmeņa pašvaldības ievēlot, bet ministrija piedāvā tikai decentralizēt valsts pārvaldes funkcijas," teica O.Spurdziņš. Ja Saeima izšķirtos par vēlētām apriņķa pašvaldībām, tās varētu vēlēt reizē ar Saeimu 2010.gada oktobrī.
Rajona pašvaldību reorganizācijas likumā ir noteikts, ka valdībai līdz šā gada 1.jūnijam jāiesniedz Saeimā likumprojekts par apriņķu izveidošanu. Ministrija piedāvā vispirms grozīt Reģionālās attīstības likumu, lai jau pēc pašvaldību vēlēšanām šā gada 1.jūlijā varētu izveidot apriņķa padomes, vienlaikus izbeigtos plānošanas reģionu attīstības padomju pilnvaras.
Apriņķu veidošana paredzēta vairākos posmos. Apriņķa padomi, līdzīgi kā līdz šim rajona padomi, veidotu deleģētie pašvaldību vadītāji. Apriņķa priekšsēdi izvirzītu padome, bet viņa kandidatūra būtu jāapstiprina valdībā, pret ko izskanēja deputātu iebildumi, jo šāda kārtība raisa asociācijas ar ieceltiem prefektiem. Likumu par apriņķu pašvaldībām paredzēts izstrādāt līdz šā gada beigām, tas stātos spēkā 2011.gada 1.janvārī, kad beigtos apriņķu izveidošanas pārejas posms. Tā laikā ministrijas nodotu reģionālajām pašvaldībām savas funkcijas. Ministrs uzskata, ka reģioni varētu efektīvāk nodrošināt valsts pakalpojumu pieejamību, izvērtējot iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzības. Līdz šā gada beigām plānots noteikt, kādu valsts pārvaldes kompetenci varētu nodot apriņķiem.
Apriņķu pašvaldību veidošanai ir jānotiek vienlaikus ar valsts pārvaldes iestāžu strukturālajām reformām, uzskata E.Zalāns. Ministrijas sagatavotajā informācijā par reģionos izvietoto valsts pārvaldes struktūrvienību reorganizāciju bija minēts, ka, piemēram, Ekonomikas ministrija plāno likvidēt septiņas valsts pārvaldes struktūrvienības, samazinot 58 darbavietas. To vidū ir arī tūrisma informācijas biroji, kurus bija plānots nodot apriņķiem. Likvidētas arī Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras reģionālās nodaļas Jelgavā, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī un Rēzeknē. Likvidējot valsts iestāžu reģionālās struktūrvienības, samazinās ne tikai darbavietas un iekasēto nodokļu apjoms, bet arī valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu pieejamība, norādīja E.Zalāns.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.