Zalāns piedāvā sašaurināt un apbūvēt kāpas

Pret kāpu aizsargjoslas sašaurināšanu iestājas arī vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), sakot, ka aizsargjoslai jāpaliek 300 metru platai, kā līdz šim. E.?Zalāns gan uzsver, ka būvniecība ne visur apdraud vidi, tādēļ kāpas jāizmanto kā attīstības resurss. Dienas iztaujātie eksperti uzsver, ka ziņojums sagatavots steigā un nav kvalitatīvs, tādēļ nebūtu prātīgi tajā izteiktos priekšlikums iestrādāt Aizsargjoslu likumā. Jau rakstīts, ka E.Zalāns vēl vasaras beigās piedāvāja pārskatīt aizliegumu būvēt 300 metru vai apdzīvotās vietās 150 metru platā aizsargjoslā. Ministrijas ideja variēt aizsargjoslas platumu, izsverot vides un ekonomiskās intereses, līdz šim vienīgajā eks­pertu sanāksmē uztverta nevienprātīgi. Vides ministrijā norāda, ka tapušais ziņojums ir kompromisa variants, jo R.Vējonis iebildis pret vairākiem tajā izteiktajiem priekšlikumiem. Piemēram, ziņojumā ietvertā ideja par aizsargjoslas platuma variēšanu ir pretrunā Aizsargjoslu likumam, jo šāda pieeja nenodrošina kāpu aizsardzību, kas ir šī likuma mērķis, atzīst R.Vējonis. Ziņojuma tapšanā iesaistītie pārējie četri ministri pieturējās pie E.Zalāna piedāvātā varianta par aizsargjoslas platuma variēšanu. Ja šī iecere gūs atbalstu arī Saeimā, kur nākamgad varētu skatīt šo priekšlikumu, tas nebūtu tiesiski pret piejūras zemju īpašniekiem, kas līdz šim nevarēja tajās būvēt, tādēļ īpašumus pārdeva, bet jauniem īpašniekiem tas būtu ļauts, uzsver VKP pārstāve Lelde Enģele. VKP pārstāvjus satrauc steiga, kādā sagatavots ziņojums. L.Enģele uzskata, ka nav pamata "raustīt likumu šurpu turpu" un diskutēt par aizsargjoslas platumu, kamēr nav izstrādāta nacionālā stratēģija par saimniekošanu jūras piekrastē, kuru premjers lika E.Zalānam izstrādāt līdz novembrim. Tagad ministrijā skaidro, ka konkrēta termiņa stratēģijas izstrādei nav. Ziņojuma autori arī piedāvā vienkāršot valsts īpašumu atsavināšanu kāpu aizsargjoslā. "Nav veikta izpēte par to, cik šādu zemesgabalu aizsargjoslā atrodas valsts īpašumā, kā tie pašlaik tiek izmantoti un kāda varētu būt ietekme, tos nododot privātīpašumā," uzsver Sabiedrības par atklātību Delna pārstāvis Kristaps Markovskis. Viņaprāt, "izskatās, ka vispirms ir bijusi ideja par to, ka piekrastes pašvaldības un valsts īpašumus vajag atsavināt, un pēc tam ir piemeklēts attiecīgais pamatojums". Dienas rīcībā ir neoficiāla informācija, ka norma par atsavināšanu iekļauta priekšlikumos, izdabājot atsevišķu cilvēku interesēm iegūt īpašumus Jūrmalā. Savulaik, piesakoties zemesgabalu privatizācijai, tika rakstīti iesniegumi valsts īpašumu privatizācijai arī kāpu aizsargjoslā, ko neļāva darīt likums. Ja atbilstošs precizējums par atsavināšanu tiktu ierakstīts likumā, šie privatizācijas pieteikumi, iespējams, tiktu saskaņoti ar atpakaļejošu datumu. "Tas nav vienas ministrijas vai viena ministra viedoklis — ziņojumu gatavoja piecu ministru darba grupa," komentējot šo informāciju, saka E.Zalāna preses sekretāre Dace Kārkliņa. Vides ministra padomnieks Didzis Jonovs gan uzsver, ka patlaban "nekas traģisks nenotiek", jo līdz nākamā gada 1.maijam notikšot starpministriju debates par iespējamām izmaiņām Aizsargjoslu likumā.