Lai tā būtu - līdzīgi vingrinājumi novērojumi arī citu valstu politiskajās aprindās. Tikai nav skaidrs, kāds tam visam sakars ar jēdzīgas valdības izveidi.
Var saprast prezidentu, kuru neapmierināja Vienotības sākotnējais dīvainais piedāvājums - trīs kandidāti vienlaikus. Bērziņam nav jāizturas iejūtīgi pret grupējumu cīņām premjera partijā. Ir arī loģika prasībā, lai līdz ar kandidāta uzvārdu uz Melngalvju namu nes pietiekamas garantijas, ka šim uzvārdam ir parlamenta vairākuma atbalsts. Turklāt ar vairākumu saprotot arī ZZS. Proti, ja kandidātu atbalstītu tikai līdzšinējā koalīcijas kombinācija, tad kāds pamats uzskatīt, ka jaunā valdība būtu stabilāka par pašreizējo (turklāt neaizmirsīsim, ka Saeimā palielinās frakcijām nepiederošo deputātu skaits - eksministrs Sprūdžs u. c.). Tiktāl loģiski.
Tikai tad nevajadzētu arī izlikties, ka prezidents un ZZS viedokļus formulē pilnīgi nesaistīti. Gan pats Bērziņš, gan viņa kancelejas vadītājs Daudze paši nāk no zaļajiem zemniekiem. Līdz ar to diez vai ir nejaušība, ka prezidents vēlas kandidātu, kam ir arī ZZS atbalsts, savukārt ZZS pauž, ka vispirms pagaidīs, lai Bērziņš kandidātu nosauc. Savstarpēji izslēdzoši uzstādījumi, kas liecina, ka ZZS kopā ar Melngalvju namu Vienotību nerro. Var arī tā, kāpēc ne. Tomēr tad ir jautājums - kāds ir mērķis šai spēlei? Panākt, lai Vienotība nosauc citu kandidātu? No ZZS viedokļa prātīgi. Pabriks, būdams viens no redzamākajiem valdošās partijas pārstāvjiem, vienlaicīgi nekad nav bijis piederīgs partijas līderes tuvākajam lokam. Tādējādi ZZS tīkamāks kandidāts būtu zaļo zemnieku līdera Brigmaņa paša nosauktais cits Vienotības politiķis, Reirs, kurš minētajā lokā iekļaujas, attiecīgi no ZZS viedokļa ir prognozējamāks. Labi.
Tomēr Vienotība turpina uzturēt Pabrika kandidatūru. Prezidents un ZZS, protams, spēli var turpināt, uzturot tēzi, ka šī nav spēcīga kandidatūra. Tomēr tad tas sāktu izskatīties jocīgi pat starptautiski - mēs esam ES un NATO dalībvalsts, attiecīgi, ja daļa politiskās elites apgalvo, ka dalībvalsts aizsardzības (un bijušais ārlietu) ministrs ir švaks, tad tas met ēnu uz visu valsti. Tāpēc vajadzētu nodalīt divas lietas - Vienotības pārmācīšanu (gan jau tāpat iespēju netrūks) un nepieciešamību izveidot jaunu valdību. Jo, lai gan Dombrovska kabinets turpina strādāt un gluži papīra lidmašīnas valdības sēžu zālē nelaiž, objektīvi ilgstoša ministru "sēdēšana uz čemodāniem" par labu valstij nenāk.