Zariņš: Pievienošanās eirozonai Latvijas nekustamo īpašumu tirgū var radīt panīkumu

gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada pirmo ceturksni, - vidējais darījumu skaits krities par 10% un vidējais nekustamā īpašuma kompāniju apgrozījums arī krities par 10%. Eiro ieviešana ir sašūpojusi nekustamā īpašuma tirgu. Pretstatā gaidītajam investoru pieplūdumam, tirgū radies īslaicīgs panīkums," skaidroja Zariņš.Viņš uzskata, ka, pareizi rīkojoties, šīs problēmas var neskart Latviju. "Mēs jau kopš 2004.gada nekustamā īpašuma tirgū esam pārgājuši uz eiro, nebūs problēmu ar adaptēšanos, kā arī, balstoties uz kaimiņvalsts pieredzi, varam novērst citas no eiro ieviešanas izrietošās problēmas," skaidro Zariņš.Viņš sacīja, ka pēc tikšanās ar Eiropas lielāko nekustamā īpašuma organizāciju ekspertiem tika secināts, ka Latvija, neskatoties uz iepriekšējā mēneša ārvalstnieku aktivitāti, tomēr nav piesaistījusi Eiropas Savienības interesi ar ziņu par straujāko nekustamā īpašuma cenu kāpumu."Lai Latvijai izdotos piesaistīt ārvalstnieku uzmanību, ir vajadzīgs valdības atbalsts. Tikai pārdomāti izstrādāta un stabila nodokļu politika, kā arī uz Eiropas Savienības dalībvalstīm vērsta reklāmas politika var rosināt potenciālos investorus finansēt projektus Latvijā," uzskata Zariņš.Viņš piebilda, ka pavasaris ir iekustinājis vietējo nekustamā īpašuma tirgu. Acīmredzami palielinās cilvēku interese gan par nekustamā īpašuma iegādi, gan par īri."Jau tagad vietējie iedzīvotāji un kaimiņvalsts Krievijas iedzīvotāji sāk rezervēt mājas Jūrmalā uz vasaras sezonu. Pagaidām īres cenas nav cēlušās, taču apkures sezonas beigas un pastiprinātā interese var sekmēt cenu pieaugumu, īpaši Jūrmalā. Rīgas centrā īres tirgū pieprasītākie ir trīsistabu dzīvokļi par labu cenu robežās no 200 līdz 300 latiem mēnesī," piebilda Zariņš.Sērijveida dzīvokļu segmentā cenas nav mainījušās, vidējā cena dzīvokļiem mikrorajonos kopš 2011.gada sākuma ir 645 eiro (451,5 lati) par kvadrātmetru, kas liecina par tirgus stabilizāciju, skaidro Zariņš.