ST par lietas
ierosināšanu jāizlemj mēneša laikā; ja to ierosinās, rezultāts varētu
kļūt zināms 4—9 mēnešu laikā, pieļauj tiesas preses sekretāre Līna
Kovalevska. Tas nozīmē, ka vismaz tik ilgi spēkā būs jaunā publisko
iepirkumu rezultātu pārsūdzēšanas kārtība, ar ko būs jārēķinās
uzņēmējiem. Šobrīd gan nav zināms, cik liels būs jaunnoteiktais
depozīts, jo FM atturas komentēt noteikumu projektu līdz tā
izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē.
Kā atklāj V.Zatlera padomniece juridiskajos jautājumos Inese
Lībiņa-Egnere, pirmkārt, prezidents uzskata, ka likumā noteiktais
pienākums par vēršanos IUB iemaksāt iesnieguma nodrošinājumu ierobežo
Satversmē noteiktās pamattiesības uz taisnīgu tiesu. Savukārt tas, ka
Saeima, nespējot vienoties par šīs iemaksas apmēru un maksāšanas
kārtību, deleģē to noteikt valdībai, neatbilstot varas dalīšanas
principam starp likumdevēju un izpildvaru, V.Zatlera pozīciju skaidro
padomniece.
Šobrīd nav zināms, vai lietas skatīšanas gadījumā tas notiktu atklātā
sēdē. Kā stāsta L.Kovalevska, rīcības sēdē tiesa var lemt par
rakstveida procesa noteikšanu. Nojaušams, ka prezidents krīzes laikā
nevēlētos sabiedrības uzmanību pievērst salīdzinoši mazsvarīgajai
problēmai, kas notiktu, tiesas zālē pretim stāvot Saeimas un prezidenta
pārstāvjiem.
Pirmais gadījums, kad Valsts prezidents vērsies Satversmes tiesā (ST)
ar lūgumu izvērtēt kāda likuma atbilstību konstitūcijai, tiek pamatots
ar diviem konkrētiem Valda Zatlera apsvērumiem saistībā ar 30.jūlijā
paša izsludinātajiem Publisko iepirkumu likuma grozījumiem. Kā
Satversmes 1. un 92.pantam neatbilstoša tiek apstrīdēta norma par
iesnieguma nodrošinājumu jeb depozītu par sūdzību Iepirkumu uzraudzības
birojā (IUB), pret kuru prezidents jau reiz iebilda, nosūtot likumu
otrreizējai caurlūkošanai. Tomēr Saeima ar nelielu balsu pārsvaru
nolēma šo jauno pantu likumā paturēt, neņemot vērā arī Saeimas
Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas viedokli.