Šī būs viena no Valsts prezidenta Valda Zatlera svarīgākajām runām viņa līdzšinējā politiķa karjerā. Otrdienas vakarā prezidentam, kurš, kā liecina neoficiālā informācija, nerosinās Saeimas atlaišanu, būs jāpārliecina šī soļa atbalstītājus par savas rīcības pareizību un vienlaikus jāsniedz savs vērtējums tam, kā Latvijai izkārpīties no ekonomisko nedienu bedres. Šis arī būs pārbaudījums prezidenta un viņa komandas spējai pierādīt, ka pirms divarpus mēnešiem Saeimai un valdībai izteiktais ultimāts ir devis rezultātus un ir V.Zatlera politiskās veiksmes stāsts.
Tiesa, visticamāk, arī V.?Zatlera runa nemazinās diskusijas, cik lielā mērā ir izpildīti 14.janvārī, dienu pēc nemieriem Vecrīgā, nosauktie uzdevumi. Toreiz prezidents deva laiku līdz 31.?martam veikt grozījumus Vēlēšanu likumā, izveidot ekonomikas attīstības plāna īstenošanu uzraugošu padomi, pieņemt grozījumus Satversmē. Tika sagaidīts valsts pārvaldes reorganizācijas plāns, KNAB šefa apstiprināšana un izmaiņu veikšana valdībā. Prezidentam apkārt esošie uzskata, ka visi uzdevumi, izņemot vienu, ir izpildīti. Grozījumus Satversmē parlaments sola pieņemt 8.aprīlī.
"Viens no galvenajiem mērķiem ir sasniegts - politiskā vide tika satricināta un sapurināta," saka prezidenta aprindu cilvēks, kurš nevēlas minēt savu vārdu. Kā viens no svarīgākajiem aspektiem tiek minēta jaunas valdības izveidošana, kurai pašlik sabiedrībā ir daudz lielāks atbalsts nekā iepriekšējai. Arī parlaments ne vien ir apstiprinājis jaunu KNAB vadītāju, bet, piemēram, arī galīgajā lasījumā pēc ilgas vilcināšanās pieņēmis tā dēvēto antimafijas likumu. To, ka šis nav īstais brīdis parlamenta atlaišanai, uzskata arī premjera Valda Dombrovska pārstāvētā Jaunā laika (jl) vadītāja Solvita Āboltiņa. Viņasprāt, laikā, kad jāīsteno sarežģītas reformas, nav īstais brīdis sākt teju pusgadu garo parlamenta atlaišanas procesu. Arī JL lielākais partneris valdībā TP uzskata, ka situācija salīdzinājumā ar to, kāda tā bija pirms mēneša vai diviem, ir mainījusies. "Esam izveidojuši rīcībspējīgu valdību ar pastiprinātu uzticības devu, un nekas netraucē mums kopīgi strādāt," sacīja TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.
"Prezidents visumā ir ieguvējs, jo ir parādījis sevi kā virzītājspēku. Tika izveidota rīcībspējīga valdība, Saeima reaģēja," uzsver politoloģe Rasma Kārkliņa. Tiesa, pēc ultimāta izteikšanas V.Zatlers arī demonstrēja sev raksturīgo svārstīšanos. Visspilgtāk tas izpaudās prezidentam paziņojot, ka premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) zaudējis viņa uzticību, bet dažas dienas vēlāk nolemjot pastiept garumā šīs valdības galu. Pēcāk pat prezidenta komandas cilvēki atzina, ka nebija gaidījuši šādu rīcību un tas kaitējis V.Zatlera tēlam.
Kā Dienai uzsvēra vairāki eksperti, kurus pirmdien uz apspriedi aicināja V.Zatlers, patlaban būtiskākais vairs nav minējumi par prezidenta rīcības pareizumu, bet konkrēta rīcība, lai izietu no šī brīža krīzes. Tiesa, šajā gadījumā daudz lielāka atbildība gulstas uz V.Zatlera vārdabrāļa premjera Dombrovska pleciem. "Mums ir jādomā, kā mēs varam pašorganizēties, lai nepieļautu savas valsts krahu," uzsver viens no prezidenta paspārnē strādājošās Stratēģiskās analīzes komisijas locekļiem Aivis Ronis.
Tikmēr, atskatoties uz divarpus mēnešus vecajiem notikumiem, S.Āboltiņa uzsver, ka prezidents bija vienīgais politiķis, kurš 13.janvāra notikumos saskatīja ne vien vandalismu, bet arī cilvēku izmisumu un attiecīgi reaģēja. Lai arī pašlaik V.Zatlers ir nolēmis nesākt Saeimas atlaišanas procesu, viņš šo ieroci tomēr var paturēt savā arsenālā. Tas var lieti noderēt rudenī. Ja piepildīsies prognozes un valsts ekonomika tad piedzīvos pilnīgu krahu, būs nepieciešama kāda svira, ar kuru nolaist sociālo nemieru tvaiku.