Arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš pats personīgi balsotu par tagadējo prezidentu, atzina, ka frakcijā domas dalās. Tāpēc ZZS ir pasūtījusi sabiedrības domas aptauju, lai noskaidrotu, kuru cilvēku tauta vēlas redzēt Rīgas pilī un kurā vietā šajā reitinga tabulā ir V. Zatlers. Arī Vienotības slēgtajā sēdē ir apspriestas vairākas kandidatūras, un līdzās V. Zatleram vēl nosaukta Valsts kontroliere Ingūna Sudraba, Eiropas komisārs Andris Piebalgs un Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egīls Levits, šonedēļ ziņots Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma.
Vienotība par vienu no spēcīgākajiem kandidātiem Valsts prezidenta amatam uzskata V. Zatleru, bet apvienība ir apspriedusi arī E. Levita un A. Piebalga kandidatūru, pēc tikšanās ar prezidentu piektdien žurnālistiem apstiprinājusi Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), ziņo LETA. Valsts prezidenta pārstāvji dažādos minējumus nekomentē. V. Zatlera viedokli sabiedrība, visticamāk, uzzinās ne agrāk kā aprīlī. Tad arī, pēc politiķu prognozēm, sāksies nopietnākas sarunas, jo prezidenta vēlēšanas nevar skatīt atrauti no politiskās situācijas, kuru tagad vēl grūti paredzēt. Medijos jau izskan mudinājumi V. Zatleru nevilcināties un pateikt, vai viņš ir gatavs vēlreiz pretendēt uz amatu. Šonedēļ intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē šādu aicinājumu izteicis arī Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, un tas ir diplomātam neraksturīgi. Vairākkārt arī norādīts, ka citās valstīs notiek ilgas diskusijas par prezidenta kandidātiem, bet parlamentārā valstī, kur, kā tas notiek Latvijā, prezidentu ievēl Saeimas deputāti, nevis tauta, ir cita vēlēšanu kārtība, un kandidāti oficiāli tiks izvirzīti tikai maija otrajā pusē.
Sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks šonedēļ intervijā Latvijas Radio prognozēja, ka V. Zatlers netiks ievēlēts, un «īstais prezidenta kandidāts varētu noskaidroties tikai vēlēšanu naktī». Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā ir teikts, ka deputāti prezidenta kandidātus Saeimas prezidijā var iesniegt ne agrāk kā 50 dienu un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā prezidenta pilnvaru laika beigām, kas ir 7. jūlijā. Valsts prezidenta vēlēšanas notiek ne agrāk kā 40 dienu un ne vēlāk kā 30 dienu pirms prezidenta pilnvaru beigām. Ja neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, kas ir ne mazāk kā 51 balss, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas - tām kandidāti jāizvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas, bet jaunas vēlēšanas notiek ne agrāk kā 10 dienu un ne vēlāk kā 15 dienu pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.
Jau līdz šim publiskotie pētījumi liecina par I. Sudrabas lielo popularitāti. Politiskajos kuluāros dzirdēts, ka par viņu varētu balsot arī Saskaņas centrs. I. Sudraba pati nevēlas komentēt neoficiālus izteikumus. Konsultācijas ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem par prezidenta vēlēšanām ir sākusi Visu Latvijai!- TB/LNNK, kuras deputāts Dzintars Rasnačs uzskata, ka kandidātiem ir jābūt zināmiem laikus pirms noteiktā izvirzīšanas termiņa, lai sabiedrība varētu diskutēt. Viņam neesot iebildumu pret V. Zatleru, bet Dz. Rasnačs uzskata, ka veselīga konkurence nāktu tikai par labu, kā kandidātu redz arī E. Levitu, jo «viņš ir par nacionālu valsti un iestājas par latviešu pašapziņas celšanu». Taču maz ticams, ka par E. Levitu, kuru savulaik atbalstīja Sarmīte Ēlerte un viņas domubiedri, Vienotība varētu vienoties ar ZZS. Savukārt A. Piebalgs iepriekš bija teicis, ka neplāno kandidēt prezidenta vēlēšanās.