Prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs norādīja, ka vispirms Zatlers priekšvēlēšanu laikā no partijām un ekspertiem sagaida diskusiju par vēlamajām izmaiņām pamatlikumā, un neizslēdza, ka "kādā konkrētā laika posmā jaunā Saeima saņems prezidenta priekšlikumus kā likumdošanas iniciatīvu".
"Ātrāk par gada beigām negaidiet!" piebilda Rinkēvičs.
Zatlers jau iepriekš vairākkārt uzsvēris, ka sagaida no partijām priekšvēlēšanu laikā pozīciju par būtiskiem jautājumiem, tostarp par valsts pārvaldes reformu un valsts varas uzlabojumiem.
"Tā ir diskusija par tautas vēlētu prezidentu ar paplašinātām funkcijām.. Partijām būtu jāformulē savi piedāvājumi, un es neizslēdzu to, ka jaunā Saeima saņems konkrētu prezidenta likumdošanas iniciatīvu. Nevar izslēgt, ka prezidents virzīs Satversmes grozījumu iniciatīvu atbilstoši debatēm un redzējumam, kāds būs bijis vēlēšanu procesā, un tomēr aicinās Saeimu diskutēt par tiem jautājumiem, kādus viņš ir uzlicis 17.jūnija runā," pavēstīja kancelejas vadītājs.
Pēc Rinkēviča vārdiem, priekšlikumus izmaiņām Satversmē prezidents lūgšot arī Konstitucionālo tiesību komisijai.
Konkretizējot prezidenta pilnvaru paplašināšanu, Rinkēvičs minēja valsts pirmās personas tiesības nominēt noteiktu institūciju vadītājus - valsts kontrolieri, tiesībsargu, iespējams, arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju un vienu Satversmes tiesas tiesnesi.
Viņš arī pieļāva, ka likumā varētu paredzēt, ka prezidents dod piekrišanu atsevišķu ministru amatu kandidātiem. Pašlaik ārlietu un aizsardzības ministru kandidatūras tiek neformāli saskaņotas ar prezidentu.
Savukārt ģenerālprokurora amata kandidāta nosaukšana būtu jāatstāj Augstākās tiesas priekšsēdētāja ziņā, jo šis amats tomēr ir tiesu sistēmas sastāvdaļa.
"Es esmu dzirdējis arī kritiku, ka tādā gadījumā [nominējot amatpersonas] manipulējams būs prezidents. Nu ziniet, es nedomāju, ka šajā gadījumā šai kritikai ir pamats," uzsvēra Rinkēvičs.
Bez kandidātu nosaukšanas prezidentam vajadzētu paredzēt plašākas pilnvaras attiecībā uz parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu.
"Varētu runāt arī par zināmu prezidenta tiesību apjoma palielināšanu saziņā ar valdību, risinot ārpolitikas un drošības politikas jautājumus. Bet mēs nekādā gadījumā nerunājam par prezidentālu valsti. Prezidentālā valstī, būsim reālisti, prezidents ir arī izpildvaras galva, kā tas ir ASV. Mēs runājam par prezidenta pilnvaru pieaugumu parlamentārā valstī," akcentēja Rinkēvičs.
Tāpat nepieciešama diskusija par tautas vēlētu prezidentu.
"Arī šeit ir nepieciešama kvalitatīva debate priekšvēlēšanu laikā arī ekspertu vidē, jo mēs mīlam vienkāršot lietas. Kas vispār šobrīd notiek? Mēs šeit kancelejā sastopamies ar tādu situāciju, kad ļoti bieži cilvēkiem liekas, ka prezidents var izdarīt visu ko, viņam vajag tikai gribēt. Viņi aizmirst par Satversmes noteiktajiem ierobežojumiem. Arī reģionālajās vizītēs izskan vēlējumi savaldīt ministrus un likt viņiem strādāt. Būsim reālisti - prezidents darbojas savu pilnvaru ietvaros," klāstīja Rinkēvičs.
Tādēļ, atbalstot prezidenta ievēlēšanu vispārējās vēlēšanās, būtu jāpaplašina arī pilnvaras. "Ja paliek pašreizējais pilnvaru apjoms, tad es baidos, ka sabiedrības vilšanās būtu vēl lielāka," piebilda kancelejas vadītājs.
Vēl diskutējams jautājums ir par likumprojektu steidzamības pamatojamību.
"Es nezinu, cik saprātīgi ir runāt par likumprojektu steidzamību, par kuriem Saeima nobalso un kurus nav iespējams nodot otrreizējai caurlūkošanai - cik tas ir pamatoti, jo zināmam līdzsvaram likumdošanas procesā ir jābūt," sacīja Rinkēvičs.
Tomēr prezidenta kancelejas vadītājs vairākkārt uzsvēra, ka konkrētu priekšlikumu vēl nav, un aicināja ekspertus un sabiedrību par šiem jautājumiem diskutēt, bet partijām izteikt savus piedāvājumus.