Zatlers aģentūrai BNS pastāstīja, ka līdz nākamajai koalīcijas sadarbības padomes sēdei apņēmies apzināt visu konfesiju viedokli, lai tās nosauc, kuras dienas varētu iekļaut kalendārā kā svinamās dienas. Dažādu konfesiju pārstāvjiem pēc tam varētu ļaut izvēlēties konkrētu dienu, kad svinēt svētkus atbilstoši saviem reliģiskajiem uzskatiem.
Savukārt Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis aģentūrai BNS sacīja – kad konfesijas šos datumus būs nosaukušas, tos varētu iekļaut likumā par Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām un vēlāk veikt atbilstošus grozījumus Darba likumā, ar ko ļautu dažādu konfesiju pārstāvjiem izvēlēties kādu no piedāvātajiem datumiem.
Zaķis norādīja, ka pašlaik koalīcijā domas dalās – vienlīdz pārstāvēti viedokļi, ka būtu ieviešama papildu brīvdiena un ka jauna brīvdiena nav vajadzīga. "Jautājums ir atvērts, koalīcija par to turpinās lemt pirmdien," viņš piebilda.
Latvijā patlaban ir reģistrētas šādas tradicionālās konfesijas – Romas katoļu, pareizticīgā, vecticībnieku, evaņģēliski luteriskā, baptistu, metodistu, adventistu un jūdaisms.
Jau vēstīts, ka, pēc ZRP ierosinājuma, piemēram, pareizticīgie un vecticībnieki šo dienu varētu izmantot 7.janvārī, savukārt katoļi – 15.augustā, ebreji – savos reliģiskajos svētkos. Tādējādi katram būtu nodrošināta brīva iespēja svinēt sev nozīmīgu svētku dienu, un arī no darba devēju viedokļa nebūtu tik sarežģīti nodrošināt nepārtrauktu darba ritmu, norādījusi partija.
Tikmēr Nacionālās apvienības (NA) politiķi par prioritāti uzskata 11.novembra noteikšanu par oficiālu svētku dienu. NA neesot konceptuālu iebildumu, ka par svētku dienu noteiktu citas dienas, taču tikai tad, ja atbalstīts 11.novembra brīvdienas princips.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) iepriekš teica, ka ir jāvērtē papildu brīvdienu ietekme uz tautsaimniecību un budžetu. Ekonomikas un Finanšu ministrijas viedokļi šajā jautājumā ir samērā negatīvi.
Saskaņas centrs kārtējo reizi ir sagatavojis grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, rosinot noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī par svētku dienu. Saeima par šo ieceri lems ceturtdien plenārsēdē.
Līdz ar referendumu par divvalodību ir aktualizējies jautājums par sabiedrības saliedētību un to, kā to veicināt. Pēc referenduma diskusijās izskanējis, ka viens no priekšlikumiem vienotības izjūtas veicināšanai starp dažādu tautību Latvijas iedzīvotājiem varētu būt pareizticīgo Ziemassvētku atzīšana par svētku dienu.
Patlaban likumā par svētku dienu noteikts 25.decembris, kad Ziemassvētkus svin katoļi, luterāņi un vairums citu kristīgo konfesiju, savukārt pareizticīgie un vecticībnieki Ziemassvētkus svin pēc vecā stila kalendāra.