Zatlers: NATO stratēģiskajā koncepcijā pilnībā ievērotas Latvijas intereses

Prezidents uzsvēra, ka jaunajā NATO stratēģiskajā koncepcijā 5.panta princips nostiprināts vēl vairāk, jo dokuments paredz arī konkrētus pasākumus, kā šo principu īstenot praksē.Runājot par koncepcijas tapšanas gaitu, Zatlers slavēja NATO ģenerālsekretāru Andersu Fo Rasmusenu par prasmīgo sarunu vešanas procesu dokumenta tapšanā un izteica vēlmi, lai arī turpmāk diskusijas noritētu šādā formātā.Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ("Vienotība", "Pilsoniskā savienība") atzinīgi izteicās par Lisabonas samitā valdošo gaisotni un attiecībām starp alianses partneriem, kuri ar izpratni attiecas pret 21.gadsimta "asimetriskajiem draudiem", jo tikai kopīgi iespējams sasniegt uzstādītos drošības mērķus.Tomēr vakariņās ar citu NATO valstu ārlietu ministriem Kristovskis mudinājis šo partnerību nākotnē pilnveidot, jo tai "vēl ir rezerves". Turklāt būtu nozīmīgi attīstīt sadarbību ne tikai NATO iekšienē, bet arī ar valstīm, kas vēlas nākotnē pievienoties aliansei, piemēram, ar Gruziju.Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Vienotība", "Sabiedrība citai politikai") uzsvēra, ka Lisabonas samits Latvijai ir vēsturiski nozīmīgs, dodot lielāku ticību un izpratni par drošības garantijām.Pabriks norādīja, ka apjoma ziņā šis samits sasniedzis teju ANO apmērus - tajā kopā sanākuši 47 valstu prezidenti, premjeri, ārlietu un aizsardzības ministri, esot arī daudz kuluāru sarunu. Kā nozīmīgākās ministrs minēja sarunas ar Vācijas aizsardzības ministru Karlu Teodoru cu Gutenbergu, Zviedrijas ārlietu ministru Karlu Biltu un Lielbritānijas aizsardzības ministru Līamu Foksu, ar kuriem pārrunāta divpusējā un reģionālā sadarbība. Ministrs arī uzsvēra, ka viens no jaunās NATO stratēģiskās koncepcijas uzdevumiem ir stiprināt tieši reģionālo sadarbību, lai veicinātu efektīvāku resursu izmantošanu aizsardzībā.Arī Zatlers apstiprināja, ka samitā būtiskas ir arī tikšanās, kas notiek ārpus sēdēm, norādot, ka piektdien ticies gan ar ASV prezidentu Baraku Obamu, gan Vācijas kancleri Angelu Merkeli, ar kuriem pārrunāti dažādi jautājumi, tai skaitā NATO - Krievijas sadarbība.Prezidents arī piebilda, ka Latvijas ārpolitika pēdējos divos gados bijusi ļoti veiksmīga un efektīva, un tā tiek novērtēta arī no partneru puses.Jautāts par Latvijas spēju pildīt savas militārās saistības krīzes apstākļos, aizsardzības ministrs uzsvēra, ka valsts tās joprojām pilda veiksmīgi, taču karavīriem tiek uzlikta lielāka slodze, jo finansiāli aizsardzības budžetam tiek atvēlēti nevis 2% no IKP, kā bija plānots, iestājoties NATO, bet apmēram 1%. Taču nav iespējams ilgstoši strādāt, balstoties tikai uz patriotismu, nepieciešams arī pietiekams finansējums, Pabriks piebilda.Runājot par samita laikā panākto vienošanos par NATO pretraķešu aizsardzības sistēmu, prezidents norādīja, ka tās ietvaros piedāvāts sadarboties arī Krievijai, un šis jautājums vēl tikšot apspriests NATO - Krievijas padomē. "Drošību nodrošina sadarbība," uzsvēra Zatlers, paužot viedokli, ka šī iecere pozitīvi ietekmēs arī Latvijas un Krievijas attiecības.Jau ziņots, ka piektdien un sestdien Lisabonā notiek NATO samits, kurā Latviju pārstāv prezidents Valdis Zatlers, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Tajā jau piektdien alianses valstu un valdību vadītāji vienojās atbalstīt jauno alianses stratēģisko koncepciju un izveidot alianses pretraķešu aizsardzības vairogu.