Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers neatbalsta TP ierosinājumu rosināt tūlītēju Saeimas atlaišanu, Dienu informēja prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa. Valsts prezidents par svarīgāku uzskata viņa minēto uzdevumu izpildi, ieskaitot ekonomikas stimulācijas plānu, un prezidents ar partijām pirmdien tikšanās reizē ir bijušas vienisprātis, ka tie ir izpildāmi.
TP valde pirmdien minēto Satversmes pantu ierosināja papildināt ar šādiem diviem teikumiem:
“Uz ne mazāk kā puses visas Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima ar ne mazāk kā 2/3 visu Saeimas locekļu balsu vairākumu, var saīsināt savu pilnvaru termiņu. Šajā gadījumā izsludināmas jaunas Saeimas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.”
Kā uzsvēra iekšlietu ministra Mareka Segliņa (TP) padomnieks juridiskajos jautājumos Reinis Bērziņš, galīgo lēmumu par redakciju pieņems TP Saeimas frakcija un ar šo priekšlikumu strādās Vineta Muižniece.
2/3 Saeimas deputātu ir vismaz 67 deputāti.
ZZS Saeimas frakcijas Augusts Brigmanis sacīja, ka TP ierosināties grozījumi ZZS darba kārtībā nav bijuši, taču valde nolēma aicināt prezidentu Valdi Zatleru sākt sarunas par jaunas izlīguma valdības veidošanu neatkarīgi no tā, vai šī Saeima tiek vai arī netiek atlaista. ZZS arī uzskata, ka nākamās valdības veidošanu būtu jāuztic ar partijām nesaistītam cilvēkam, kas bauda sabiedrības uzticību. A.Brigmanis uzsvēra, ka Saeimai ir jāizpilda prezidenta dotie uzdevumi, jo Saeima nevar izvairīties no atbildības.
Savukārt TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājam Mārim Kučinskim ir radies iespaids, ka “ZZS ir iegājusi vēlēšanu taisnē”. M.Kučinskis skeptiski skatās uz izlīguma valdību, ja to veidos būs politiskie spēki, kas nav gatavi pieņemt nepopulārus lēmumus. Viņaprāt, šai pašai valdībai steidzami būtu jāaktualizē rīcības plāns. Viņš atgādināja, ka līdz 30.martam valdībai ir jāveic budžeta grozījumi, kas esot svarīgi.
Andris Bērziņš (LPP/LC) lūgts komentēt TP ierosinātos grozījumus Satversmē teica, ka frakcijas deputātu domas dalās. “Kopumā mēs esam gatavi iet uz tūlītējām ārkārtas vēlēšanām, bet ir jautājums, vai tās netorpedēs stabilitāti valstī,” teica A.Bērziņš. Viņš nebija gatavs komentēt ZZS ideju par jaunas vadlības veidošanu.
V.Muižniece iepriekš Dienai pauda pauda, ka nav juridisku šķēršļu, lai TP Satversmes grozījumi, ja tiem izdotos gūt atbalstu, būtu attiecināmi jau uz šo Saeimu, nevis tikai uz nākamo.
“Mēs esam politiski vienojušies, ka grozījumi, kas bija iepriekš paredzēti par daudz un dažādiem priekšlikumiem – attiecībā uz prezidenta pilnvarām, Saeimas pilnvarām, vēlētāju tiesībām, tiešām attiektos uz nākamo parlamentu, bet šis priekšlikums ir radies ļoti skaidras, konkrētas situācijas dēļ, kad ne Saeimai, ne valdībai nav uzticības. Tieši tādēļ.”
TP piedāvā konkrētu risinājumu “bez nevajadzīgi garas kampanošanas un opozīcijas liekulības”, pauda deputāte un uzsvēra, ka šim būtu jāstājas spēkā iespējami ātri, lai iegūtu varu tās partijas, kurām būtu vēlētāju uzticība, jo jāpieņem daudz svarīgu lēmumu. Savukārt prezidenta rosinātajiem grozījumiem ir pilnīgi cits saturs, norāda TP pārstāve.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš šobrīd vēl atsakās sniegt komentārus pirms nav iesniegta konkrēta likuma redakcija. Tas būtu debatējams, vai šos Satversmes grozījumus var attiecināt uz šo Saeimu, saka G.Kusiņš. Taču tas neesot vienīgais jautājums par kuru gaidāmas juristu diskusijas, arī par balsu vairākumu un procedūru.
Solvita Āboltiņa (JL), kas pērn vadīja Satversmes grozījumu izstrādes apakškomisiju, uzskata — ja ir vēlēšanās krīzes situācijā radīt mehānismu drīzai Saeimai atlaišanai, kā to vēlas Tautas partija, tad ir iespēja Satversmē dot tiesības Valsts prezidentam atlaist Saeimu bez referenduma procedūras ierosināšanas. Tas bija arī viens no Konstitucionālo tiesību komisijas piedāvātajiem grozījumiem Satversmē.
S.Āboltiņa atgādināja, ka apakškomisijā ir bijusi diskusija arī par to, ka Saeima pati varētu lemt par sevis atlaišanu, taču to neviens nav atbalstījis. Pret šo normu pērn bijuši arī Tautas partijas deputāti, kas tagad to gatavojas ierosināt. Uzklausot ekspertus, apakškomisijā ir secināts, ka valdošais vairākums sev izdevīgā brīdī var ar šo normu manipulēt, lai panāktu pirmstermiņa vēlēšanas. Tāpēc Konstitucionālo tiesību komisija rekomendējusi noteikt Valsts prezidentam tiesības atlaist Saeimu, nepakļaujot valsts pirmo amatpersonu riskam zaudēt amatu gadījumos, kad krīzes situācijā ir nepieciešams ātrs risinājums. Apakškomisijā arī nav bijušas domstarpības, ka Satversmes grozījumi būtu jāattiecina uz nākamo Saeimu. S.Āboltiņa norāda, ka nebūtu korekti tai Saeimai, kas pieņēmusi izmaiņas pamatlikumā, uz to pamata pašai sevi atlaist. Viņas teiktais saskan ar vairāku ekspertu iepriekš norādīto.
Šodien pēcpusdienā savu komentāru par TP atbalstu ārkārtas vēlēšanām paredzējis nākt klajā arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš iepriekš Saeimai uzdevis vairākus darbus, ko jāpaveic līdz 31.martam, pretējā gadījumā viņš rosinās referendumu par Saeimas atlaišanu.
(pievienots V.Zatlera viedoklis 2.rindkopā)