Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Zatlers: Neatkarīgi no referenduma Satversme ir jāgroza

Neatkarīgi no tā, kādi būs referenduma rezultāti, Valsts prezidents Valdis Zatlers iestāsies par grozījumiem Satversmē, kas dotu tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.

Grozījumus Satversmē ir izstrādājusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un to iesniegšanu Saeimā iepriekš jau atbalstīja 217 567 vēlētāji. Saeima tos neatbalstīja un sestdien, 2.augustā, notiks referendums.

V.Zatlers līdz šim ir skaidri paudis, ka 2.augustā tiks balsots par nepilnīgu Satversmes grozījumu variantu. "Šis nav labākais variants, bet vienalga kāds būs referenduma rezultāts, ja šeit būs kaut kas darāms, tad noteikti nākšu ar likumdošanas iniciatīvu un mēģināsim ieviest to, ko tauta vēlas, pašu ideju – tautai tiesības atsaukt Saeimu," pirmdien intervijā LNT sacīja V.Zatlers.

Lūgta precizēt, vai tas nozīmē, ka arī pozitīva balsojuma gadījumā V.Zatlers iniciēs papildus grozījumus tautas nolemtajam, prezidenta preses sekretāre Inta Lase skaidroja, ka "prezidents to tik kategoriski nesaka". "Viņš tagad nespekulēs, kā būtu ja būtu," sacīja I.Lase, gan piebilstot, ka V.Zatlers vēlas, lai tiesības atlaist Saeimu tiktu iestrādātas tādā modelī, ko piedāvājusi viņa izveidotā Konstitucionālās tiesību komisija.

Jāatgādina, ka komisija norādījusi, ka "piedāvātie grozījumi vēl nav uzskatāmi par iespējami labāko risinājumu", jo nav noteikti termiņu ierobežojumi, kad Saeimas atlaišanu nevarētu uzsākt, ir samērā zems slieksnis, kādu sasniedzot Saeima var tikt atlaista, kā arī noteikta termiņa ārkārtas vēlēšanu sarīkošanai. Pastāvot šādai kārtībai opozīcija varētu bieži censties iedarbināt parlamenta atsaukšanas mehānismu, kas var negatīvi atsaukties uz leģitīmi ievēlētā vairākuma darbaspējām.

Tā vietā komisija piedāvāja "optimālāku risinājumu" – Saeimas atlaišanu nedrīkstētu rosināt agrāk kā sešus mēnešus pēc Saeimas sanākšanas un sešus mēnešus pirms tā pilnvaru beigām, kā arī par Saeimas atlaišanu būtu jānobalso vismaz pusei no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita.

Šādam kompleksam piedāvājumam piekrīt arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (TP). Viņa norāda, ka strādāt pie šiem grozījumiem un lemt par tiem varēs tikai tad, kad būs zināms, ka referendumā grozījumi ir noraidīti.

"Ja tautas nobalsošanā tiek nobalsots tas, kas ir piedāvāts, esošā Saeima nav tiesīga lemt ierobežojumus," V.Muižnieces sacīto apstiprina Saeimas juridiskā biroja vadītājs un konstitucionālo tiesību komisijas loceklis Gunārs Kusiņš, skaidrojot, ka tai nebūtu leģitimitāte šo jautājumu skatīt. Par dažādiem ierobežojumiem varētu lemt nākamais Saeimas sasaukums, iepriekš runājot par tiem priekšvēlēšanu aģitācijā.

"Tas būtu no ētikas viedokļa pareizāk," piekrīt bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, bet norāda, ka nekas deputātu neierobežo arī tagad ierobežojumus iestrādāt kādā citā Satversmes nodaļā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

KAS TIEK NODOTS NOBALSOŠANAI?


Paredzēts grozīt Satversmes 78. un 79.pantu, iekļaujot tajos normu, ka vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, iesniedzot attiecīgu lēmumprojektu Valsts prezidentam. Prezidentam tas jānodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

Saeima tiktu atlaista, ja balsotāju skaits būtu vismaz 50% no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita (laikā līdz 10.Saeimas vēlēšanām tie būtu 453 730 vēlētāji) un ja vairākums (226 866 balstiesīgo) balsotu par likumprojektu.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas