Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka saprašanās memoranda parakstīšana bija svarīgs abu valstu ciešo un konstruktīvo divpusējo attiecību apliecinājums, kuram jāseko intensīvam darbam bezvīzu režīma ieviešanas tehnisko problēmu novēršanā.
Sarunā apspriesta arī abu valstu divpusējo ekonomisko attiecību aktivizēšana un turpmākā sadarbība enerģētikas jomā.
Pārrunājot abu valstu sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros, īpaša uzmanība tika veltīta kopīgajai sabiedroto misijai Afganistānā.
"Vairāk kā divdesmit gadu Afganistānā notikusi karadarbība, tagad, lai patiesi nodrošinātu stabilitāti un drošību reģionā, būs vajadzīgas vismaz divas dekādes miera, izglītības un attīstības", teica Valsts prezidents, īpaši uzsverot nepieciešamību pilnveidot un aktivizēt civilo palīdzību Afganistānai.
Tāpat amatpersonas apsprieda abu valstu bruņoto spēku turpmākās sadarbības plānus - tehniskos, taktiskos un politiskos - Afganistānā.
Amatpersonas pārrunāja arī NATO samita Bukarestē rezultātus un prognozējamo abu valstu - Ukrainas un Gruzijas - turpmāko iekšpolitisko attīstību.
"Tikai pēc tam, kad bijām saņēmuši uzaicinājumu dalībai NATO un saņēmuši savu ceļa karti, reformu procesi mūsu valstī kļuva daudz aktīvāki un tiem bija daudz ievērojamāki rezultāti. Tas tāpēc, ka beidzot jutāmies kā sabiedrotie un draugi", teica Valsts prezidents atzīmējot, ka arī Ukraina un Gruzija gada beigās gaida tikpat nepārprotamu signālu ceļam uz NATO.
Amatpersonas bija vienisprātis, ka katras Alianses dalībvalsts pienākums un atbildība ir sniegt šīm valstīm visu nepieciešamo atbalstu - gan zināšanas un pieredzi, gan finansiālu palīdzību.