Zatlers uzskata, ka Dombrovska vēstulē pēc būtības netiek atbildēts uz galvenajiem jautājumiem, aģentūru LETA informēja prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa.
Kā ziņots, Zatlers nākamajā dienā pēc 8.jūlijā Saeimas priekšsēdētājam nosūtītās likumdošanas iniciatīvas par civildienesta ierēdņu politiskās neitralitātes principa nodrošināšanu nosūtīja vēstuli arī Dombrovskim, aicinot sniegt atbalstu minētajā jautājumā.
Prezidents lūdza valdības vadītāju uzdot Valsts kancelejai izstrādāt konkrētus priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, lai sakārtotu personāla atlases jautājumus un procedūras, samazinot tos ierēdniecības personāla atlases līmeņus, kuros ir iesaistīti politiķi, un paplašinātu administratīvās amatā iecelšanas kārtības pielietošanu visā valsts civildienestā.
Noprotams, ka saņemtā atbildes vēstule prezidentu neapmierina un viņš vēlas pēc būtības saņemt atbildes uz vairākiem jautājumiem - kādos termiņos ir plānota ētikas vadlīniju valsts un pašvaldības amatpersonām izstrādes pabeigšana un virzīšana uz Ministru kabinetu un kā tiks risināts jautājums par personāla atlases kritēriju un procedūru ieviešanu tādā veidā, lai nodrošinātu, ka gan iestāžu vadītāji, gan valsts sekretāri ir profesionāli, kompetenti un nepolitiski.
Tagad Zatlers nolēmis minēto jautājumu pārrunāt kārtējās tikšanās laikā ar valdības vadītāju.
Vienlaikus Zatlers atbalsta Saeimas atbildīgās komisijas priekšlikumus paplašināt amatpersonu loku, kuras nevarēs ieņemt amatus partijās. Prezidents gan norāda, ka šo grozījumu pieņemšana ir tikai viens solis valsts pārvaldes depolitizācijas virzienā, proti, tas esot komplekss process, kurā nepieciešamas gan likumdošanas izmaiņas, gan arī precīzu administratīvo procedūru noteikšana.
Kā ziņots, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 24.septembrī galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz paplašināt to amatpersonu loku, kurām līdztekus savam tiešajam darbam būs aizliegts ieņemt amatu partijā.
Komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka savu tiešo darbu ar aktīvu politisko darbību turpmāk vairs nevarēs savienot valsts iestāžu vadītāji un pašvaldību izpilddirektori, kā arī viņu vietnieki, valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļi, vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdņi, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, Pašvaldības policijas amatpersonas, kā arī Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīri, militārie un civilie darbinieki. Patlaban likums šādu ierobežojumu nenosaka.
Ar jauno regulējumu iecerēts nodrošināt augstākās valsts ierēdniecības politisko neitralitāti. Par likuma grozījumu projektu vēl jālemj Saeimai.