Uz jautājumu, vai skolas gados vienaudži viņu apsaukājuši, prezidents atbildēja: "Par ko mani varētu apsaukāt? Katram ir sava iesauka, un gandrīz visiem ir iesaukas, mīļvārdiņi. Man arī tādi bija. Mani sauca par zaķi."
Zatleram jaunībā paticis nodarboties ar sportu, kā arī krāt pastmarkas, jo pie sirds gājusi ģeogrāfija, tāpēc prezidents centies sakrāt pastmarkas no visas pasaules. Savukārt uz jautājumu par blēņām Zatlers atbildēja: "Blēņas jau nemainās - ieiet kaimiņa āboldārzā, palikt kniepadatu uz skolotājas krēsla. Joki jau nemainās."
Viņš arī atzina, ka bērnībā neesot domājis par to, ka reiz kļūs par prezidentu. "Es tāpat kā visi gribēju braukt ar mašīnām, būt ugunsdzēsējs. To, ka būšu ārsts, izdomāju pēdējā klasē," viņš teica.
Runājot par prezidenta darbu, Zatlers klāstīja, ka jāstrādā visu dienu un atpūtas vai spēļu stundu neesot, turklāt atbildība par darbu jāuzņemas 24 stundas dienā.
Uz jautājumu, kuram no eksprezidentiem ir vislīdzīgākais, Zatlers atbildēja: "Ja es gribētu līdzināties, es būtu Jānis Čakste."