Zaudē Zatlera uzticību

pants sacīja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga. Viņa sava pēcteča paziņojumu vērtē kā spiedienu premjeram pašam atkāpties un uzskata — I.Godmanis ir nodemonstrējis, ka "valdība neseko prezidenta ieteikumiem". Premjers I.Godmanis piektdien vakarā nebija gatavs atkāpties, bet gluži pretēji — intervijā LTV raidījumā Panorāma prezidenta paziņojumu saistīja ar to, ka V.Zatleram nav bijusi pilnīga informācija par koalīcijas sēdē lemto, ko telefonsarunā premjers prezidentam esot izklāstījis, tāpat kā to izdarīja TV studijā. Uz tiešu jautājumu, vai I.Godmanis neplāno atkāpties, viņš atbildēja, ka to vēl ar Valsts prezidentu pārrunās, bet par viņa iecelšanu un atcelšanu lemjot Saeima. I.Godmanis norādīja, ka viņš Valsts prezidentam uzticoties. Vēl pirms augsto amatpersonu paziņojumiem politologs Jānis Ikstens _Dienai _koalīcijas lēmumu novērtēja ar vienu vārdu: "Āksti. Tā ir tikai vēl viena ilustrācija tam, ka viņi neatbild par saviem vārdiem un ka viņiem nav vīzijas. Viss, kas šos politiķus interesē, ir ekspluatēt publiskos resursus." Jau pirms vairākām dienām sociologs Aigars Freimanis bija pieļāvis: "Godmaņa valdības dienas ir skaitītas, jo negaidīti krasais iekšzemes kopprodukta kritums [–10,5%] ir nāves spriedums valdībai." Piektdien notikušais tikai atklājis koalīcijas "totālo lemtnespēju". Valsts prezidenta pārstāvji piektdien plašākus komentārus nesniedza, norādot, ka tas ir prezidenta viedoklis un pirmdien paredzēta viņa tikšanās ar I.Godmani. V.Zatlers iepriekš jau bija samierinājies, ka nenotiks valdības koalīcijas paplašināšana, ko viņš aicināja veikt savā 14.janvāra paziņojumā. Tagad arī I.Godmaņa uzlabotā valdība ar 12 ministrijām, par kuru V.Zatlers trešdien gandarīts sacīja: "Galīgais plāns ir gatavs un tiks īstenots no šodienas," netiks ieviesta. Lai arī vairāki koalīcijas pārstāvji jau agrāk bija šaubījušies par iespējām veikt tik vērienīgu ministriju reorganizāciju laikā, kad valstij svarīgi risināt ekonomikas un sociālos jautājumus, vismaz divas nedēļas sabiedrībai tika solīta valdības optimizācija, piedāvājot gan Edgara Zalāna (TP) plānu, gan dažādus I.Godmaņa galvā tapušos modeļus. Taču šī gatavošanās valdības optimizācijai piektdien noslēdzās ar lēmumu pēc divām nedēļām Saeimā apstiprināt kultūras un zemkopības ministrus, kuru vietas ir brīvas. Iespējams, Saeimai būs jālemj par uzticību vēl kādam ministram. Pagaidām gatavību izvērtēt savu pārstāvju darbību valdībā ir izteikusi tikai Tautas partija, kas varētu nomainīt vienu vai divus ministrus, visticamāk, arī finanšu ministru Ati Slakteri. Valdība visu uzmanību veltīšot valsts budžeta grozījumu sagatavošanai un pieņemšanai, kā arī to uzdevumu veikšanai, kas izriet no starptautiskajām saistībām. Taču valsts aģentūru likvidēšana un apvienošana pakāpeniski varētu notikt. Piektdien koalīcija bija atskārtusi, ka, sākot reorganizāciju, valdības svarīgajiem darbiem varētu vairs neatlikt laika. Jau pirmdien TB/LNNK līderis Roberts Zīle izteica šaubas, vai šajā situācijā ir īstais brīdis veikt šādu ministriju reorganizāciju. Viņaprāt, pašvaldību vēlēšanas varētu kļūt par atskaites punktu, kas norādītu uz katra politiskā spēka ietekmi un vēlētāju uzticības pakāpi. Pēc pašvaldību vēlēšanām notiek politiskās ietekmes pārdale, un pārmaiņas Rīgas domes vairākumā var atstāt iespaidu uz koalīciju. Vēlēšanas arī parādīšot, cik liela uzticība ir tagadējām opozīcijas partijām, kuru izredzes nonākt pie varas varētu palielināt ietekmes nostiprināšana pašvaldībās, politiķi skaidroja piektdien no rīta, plānojot valdības maiņu pēc vēlēšanām. J.Ikstens uzskata: "Valsts prezidents būs nepiedodami naivs, ja vēl pusotru mēnesi vilcināsies ar Saeimas atlaišanu, cerot, ka kaut kas notiks. Nekas nenotiks. Valsts grims vēl dziļāk purvā." Politologs domā, ka attīstības plāna un vīzijas nav ne tikai koalīcijai, bet "man ir aizdomas, ka tāda nav arī opozīcijai".