Tie ir Latvijas un Igaunijas nepilsoņi un vēl Slovēnijā, bijušajā Dienvidslāvijā. Tās bija izmaiņas tā saucamajā regulā par vīzām. Tas ir konkrētais, jūtamais.Otra lieta, es gatavoju ziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju nediskriminācijas jomā. Ziņojums tika pieņemts 2006.gada jūnijā. Trešais, es tomēr domāju, ka tur ir virkne pasākumu Eiropas parlamentāriešu un citu politiķu informēšanā par tām problēmām, kuras ir krievu kopienai. Tā ir gan izstāde Latvijas krievi, gan divas publikācijas par nepilsoņiem angļu valodā.**Vai jūs arī nākamajā EP turpināsiet runāt par nepilsoņiem?**Daži deputāti sola, ka viņi panāks Eiropas Parlamenta lēmumu…**Jūs domājat Rubika solījumu par vēlēšanu tiesību nodrošināšanu nepilsoņiem?**Nē, tas ir Mirskis viņu sarakstā, kurš to sola. Un vēl Žuravļova sarakstā esot tāda neļķu Alīna. Viņa saka, ka mēs zinām, mēs ar Eiropas Parlamenta lēmumu visu izdarīsim. Tā ir demagoģija. Tas ir tīrais populisms, jo nav tādas kompetences, šeit var tikai ietekmēt, un to ietekmi mēs arī turpināsim. Protams, es strādāšu tajā pašā tieslietu un iekšlietu komitejā. Grupu es nemainīšu. Minoritātēm ir ļoti grūti sevi pārstāvēt. Šobrīd mēs esam seši cilvēki. Divi no Skotijas, viena no Velsas, viens deputāts no Spānijas Basku zemes un viens no ungāru minoritātes Rumānijā. Mēs esam Eiropas Brīvās alianses grupa kopā ar zaļajiem, jo, lai būtu frakcija, minimāli jābūt 20 cilvēkiem. Bet kā partija tā ir atsevišķa Eiropas līmeņa partija, kurā ir ap 30 minoritāšu partijām.**Jūs programmā sakāt, ka vēlaties katrai Eiropas tautai panākt tiesības lietot dzimto valodu un tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā. Vai tas nozīmē cīņu par krievu valodas kā otrās oficiālās valodas atzīšanu?**Kas ir tauta? Ne jebkura minoritāte ir tauta. Šī arī ir problēma. Baskiem liedz autonomiju. Viņi teicas pēc referenduma, kurā noteiktu, ka viņi ir tauta. Tāpat skoti. Tas nenozīmē, kā mēģina jokot, - ja jūs gribat krievu valodu, tad vajag arī arābu valodu. Runa ir par citām lietām, par cilvēkiem, kas jau gadsimtiem dzīvo tajā teritorijā. Latvijā mūsu krievu kopiena ir jaukta. Vieni ir iebraucēji, tie ir nepilsoņi. Otri ir tā minoritāte, kas gadsimtiem šeit dzīvo. Tāpēc tas ir vispārējais jēdziens, ko mēģinām piefiksēt rezolūcijā. Mēs to lobēsim, lai būtu atsevišķi kritēriji ne visām minoritātēm, bet tradicionālajām. Imigrantu kopienai tomēr galvenais nosacījums ir integrēties sabiedrībā. Bet, ja runājam par tradicionālajām minoritātēm, un valsts robežas ir mainījušās, tad valstij ir pienākums šo kultūru saglabāt.Kas attiecas uz krievu valodu, jā, mēs prasām oficiālo statusu reģionālajā līmenī. Tas ir ne vairāk, kāda ir Latvijas apņemšanās pievienojoties minoritāšu tiesību ietvarkonvencijai. Tas ir cits, Eiropas Padomes instruments.**Vai jūs redzat iespēju sadarboties ar Rubika kungu šajos jautājumos, ja viņš tiks ievēlēts Eiropas Parlamentā?**Tas ir atkarīgs no viņa. Es _Neatkarīgajā Rīta Avīzē_ lasīju viņa izteicienu. Viņš sacīja, ka nenodarbosies ar nelielas saujiņas problēmām. Redziet, tā ir viņa pieeja. Politiski mums ir ļoti lielas domstarpības ar Rubika Socālistisko partiju. Tā bija izveidota no _Līdztiesības_. Mēs piedalījāmies 1993.gada vēlēšanās, mēs negribējām dalīt cilvēkus pilsoņos un nepilsoņos. No frakcijas _Līdztiesība_, kas bija Augstākajā padomē, mēs izveidojām sabiedrisko organizāciju, es kļuvu par vienu no vadītājām, bet pati nevarēju piedalīties vēlēšanās, jo neatzina pilsonību. Rubiks bija cietumā, bet mēs viņu iekļāvām sarakstā, ieguvām septiņas vietas.Pašvaldību vēlēšanās jau izveidojām Sociālistisko partiju, bet tad mums sanāca domstarpības. Mēs vairāk tuvojāmies Tautas saskaņas partijas cilvēkiem, kuri, teiksim, Boriss Cilēvičs bija uztraukušies par nepilsoņu problēmām. Bet no socpartijas ievēlētie teica – redziet, tas nav dabiski politiķim nodarboties ar to cilvēku tiesībām, kuri nevar balsot. Tas ir, protams, pretdabiski, nav pragmatiski. Toreiz tur, tie no socpartijas ievēlētie deputāti, sacīja, ka nepilsoņi brauc ar mersedesiem, bet daļa pilsoņu ir nabagi, mums ir jānodarbojas ar nabago cilvēku problēmām, nevis ar pilsoņu un nepilsoņu problēmām. Uzskatu, ka nevaram īstenot kreisas programmas, kamēr mums nav līdztiesības valstī.Kaut gan pēc tam visas trīs partijas 1998.gadā apvienojās _PCTVL_, tās atšķirības ir. Arī TSP vēsturiski, jo nāca no Tautas frontes tie cilvēki – Jānis Jurkāns, Boriss Cilēvičs, Vladlens Dozorcevs, bet attieksmē pret prioritāriem jautājumiem viņi bija tuvāki nekā sociālisti.**Neoficiāli _Saskaņas centra_ cilvēki saka, ka ielika Rubiku saraksta galvgalī, lai viņš jums atņemtu balsis.**Tas tā ir, tas ir ļoti skumji, jo, ja ir astoņi vai deviņi mandāti, tad, protams, ir vērts apvienot spēkus. Rubikam tā ir vienīgā iespēja saņemt sociālo statusu, protams, viņam labāk iederētos Saeima. Tā ir muļķība, protams, ka joprojām saglabājas ierobežojumi. Viņš cerēja, ka 2006.gadā varēs balotēties Saeimā. Latvija neatcēla ierobežojumus viņam piedalīties. Es vairākas reizes piedāvāju apvienoties vienā sarakstā. Pat teicu, ka nepretendēju uz pirmo vietu, jo tas ir muļķīgi, pazudīs balsis.**Ko jūs grasāties darīt ekonomikas krīzes un tās radīto seku mazināšanā?**Te mums ir tuvas nostādnes ar Džuljeto Kjesu, tāpēc mēs viņu arī pieaicinājām, jo viņš pats EP bija deputātu grupā, kas nodarbojās ar klimata izmaiņu analīzi un piedāvājumiem. Protams, kas attiecas uz Latviju, ja mēs nevarēsim izskaust korupciju, tad nekas mums nepalīdzēs. Tie paši izlīdzināšanas fondi. Es iepazinos ar statistiku, kā jaunās dalībvalstis izmanto kohēzijas fondus. Izrādījās, ka Latvija atkal bija pēdējā. Tāpat tie lauksaimniecības kredīti tiek sadalīti tikai savējiem.**Vai jūs varētu apvienot spēkus ar citiem Latvijas deputātiem, lai cīnītos, piemēram, par Māstrihtas kritēriju mīkstināšanu?**Šeit es teorētiski varētu. Es esmu matemātiķe, kas 15 gadus strādāja Ekonomikas fakultātē. Tāpēc tomēr nepiekrītu tam, es šo to saprotu no finansēm un ekonomikas, un šajā gadījumā eiro ieviešana bez šiem kritērijiem būs katastrofa. Bet bija gadījumi, kad es balsoju kopā ar pārējiem Latvijas deputātiem. Tas bija par pakalpojumu direktīvu. Arī par brīvo darba tirgu, kur balsojums bija pēc pazīmes - jaunas valstis vai nē, nevis politiskās grupas.**Džuljeto Kjesas nonākšana sarakstā daudziem tomēr nav saprotama, viņš pat nav tajā pašā EP grupā, kurā jūs.**Viņš ir Itālijā pazīstams žurnālists. Viņam ir tieša pieeja avīzei_ La Stampa_, viņš bija tās korespondents Maskavā. Ja mēs Latvijā šo nepilsoņu problēmu nepārvarēsim, tad nevarēsim tālāk virzīties. Nevar attīstīt valsti, kur viena daļa ir diskriminētā stāvoklī.Man patika raksts _Delfos _par to, kādēļ 9.maijā veterānu aizvien mazāk, bet arvien vairāk cilvēku nāk. Iekšēji ir šī sajūta. Saprotiet, tie bērni, viņi ir pilsoņi, labi runā latviski, bet zina, ka apvaino viņu vecākus. Lai to Latvijā iekšēji pārvarētu, ir gandrīz neiespējami. Ja ir privileģētā grupa, tai ir ļoti grūti atteikties no savām privilēģijām.Tāpēc mums ir vajadzīgi ietekmīgi cilvēki, kas mūs var atbalstīt jebkur. Man bija skumji, kad Džuljeto Kjesa pateica, ka viņš vairs nebalotēsies. Mēs kopā piedalījāmies daudzos projektos, braucām, tikai divi uzdrošinājāmies aizbraukt uz Dienvidosetiju. Itālijā kreisie ir zaudētāji, jo Berluskoni visu pārvalda ar televīziju. Tāpēc es viņam piedāvāju šādu iespēju. *** Kā partijas programma atbilst svarīgākajiem jautājumiem, kas būs EP nākamo gadu darba kārtībā? Dace Akule, _Providus _Eiropas politikas pētniece
Programmas vērtējums - * * * *
PCTVL programmā ne tikai sola, bet arī demonstrē līdz šim padarīto.
Liels uzsvars uz sociālākas Eiropas nepieciešamību un jaunām ES
kompetencēm tādās jomās kā labklājība un izglītība, caur ko partija
sola arī nodrošināt tiesības ikvienam iegūt izglītību dzimtajā valodā.
PCTVL sola uzlabot ES un Krievijas attiecības kā izeju no krīzes, kā
arī piecos gados panākt Latvijas nepilsoņu tiesības piedalīties
pašvaldības un EP vēlēšanās, kā arī strādāt ES uz līdzvērtīgiem
nosacījumiem, kādi ir ES pilsoņiem. Nekļūst skaidrs, kā to panāks EP,
ja Latvijas valdība būs pret?
Andris Gobiņš, Eiropas kustības Latvijā prezidents
Programmas vērtējums - *
Programmā nekļūst skaidrs, vai PCTVL vēlas aizstāvēt Latvijas valsts,
nepilsoņu vai Krievijas intereses. Apvienības programmā deklarēts, ka
tā īstenošot eiropeisku politiku, taču rakstīts par bezvīzu režīmu
Krievijas pilsoņiem, kopīgu Ziemeļvalstu un Krievijas enerģijas tirgu
(?) un nepilsoņu pielīdzināšanu ES pilsoņiem darba tirgū (t.sk.
ierēdņiem?). PCTVL interpretācija par cilvēktiesībām, sadarbība ar
antifašistiskām kustībām un Eiropas Krievu aliansi jau zināma. Daudz
jautājumu, kas deg ES līmenī, paliek nepieminēti vai saukļu līmenī.
Ainārs Dimants, b/a Turība asociētais profesors
Programmas vērtējums - *
Krievu nacionālisma programma — atmetot kādreizējo internacionālisma
retoriku, par krieviem kā "Eiropas Savienības tautu", "par savējiem"!
Pie tiem acīmredzot pieder arī Krievija, jo programmu caurauž rūpes par
"jauniem priekšnosacījumiem Eiropas Savienības un Krievijas dialogam" —
"jāizveido kopīgs ar Ziemeļvalstīm un Krieviju enerģētiskais tirgus",
"jāpanāk bezvīzu telpa starp Eiropas Savienību un Krieviju",
"darboties, lai tuvinātu Eiropas Savienības un Krievijas pozīcijas".
Līdz ar to: "Nākamo 5 gadu laikā ir jāpanāk Latvijas nepilsoņu tiesības
piedalīties pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās." Atsauce uz
partnerattiecībām ar Eiropas Brīvo aliansi.