Zem kultūras ministres kurina sārtu

Ja arī ŽG-J neatbīdīs no sevis tos "ruporus" un parādniekus, kas ta'di ir sevī un pasaulē, ( tas ir necilvēcīgi grūti izdarāms) , tad tomēr UZVARĒS DIEVA likumi. Tumsa nevar būt mūžīga, lai KĀ un KAS to negribētu.

nozares efektīvai darbībai esam izvirzījuši savu tautas jeb valsts pārvaldes pārstāvi ministres Žanetes Jaunzemes-Grendes personā un lūdzu esiet paklausīgi kalpotāji Latvijai gan par valsts naudu gan meklējot finansējumu citās kasēs.

Vispār "kultūras darbinieks" diezin vai ir profesija. Ja paskatās apkārt, diezgan daudziem ir trūcīgi ar iztikšanu. un , manuprāt, sociālos pabalstus būtu jāizsniedz sociālajiem dienestiem nevis kultūrkapitāla vai tamlīdzīgam fondam. Nu neder arguments "viņai/viņam galīgi nav naudas" kā pamats, lai piešķirtu radošo stipendiju. Es izlasīju to dažu lapu uzsaukumu, ko "rakstnieces" pasludināja par stratēģiju, ko KM neesot vīžojusi izlasīt. Man arī būtu grūti par to kaut ko pateikt vai diskutēt, jo visa stratēģija ir - DODIET MUMS NAUDU. Šogad 400 tx, nākamgad gandrīz dubultā vairāk, vēl pēc gada trīskāršā apjomā. Lai iedomājamies jebkuru citu sfēru - veselību, aizsardzību, iekšlietas - kur vēl šāda argumentācija ietu cauri. Vienīgais - tur pašpasludinātu ģēniju, kam šķiet, ka galvenā sabiedrības loma ir nodrošināt viņiem ģēnija cienīgu komfortu, laikam ir mazāk. Ko varētu ieteikt - lai visas radošās apvienības izdiskutē savā starpā, izmantojot tādu "kultūras cilvēku" cienīgu terminoloģiju, pie kādas nu viņi ir pieraduši, lai noteiktu dažas prioritātes, kas ir jāapmaksā no valsts naudas, lai vislabāk apmierinātu SABIEDRĪBAS intereses. Tagad un ilgtermiņā. Un pēc tam var rakstīt programmas, kā šos dažus mērķus sasniegt. Ja programmās ietilps atbalsts rakstniekiem - nu ļoti labi. (es personiski atbalstītu samērā vērtīgas naudas balvas par labākajiem darbiem dažās kategorijās, atbalstot no literārā viedokļa nozīmīgus darbus, nevis mazus pabalstiņus cerībā, ka varbūt, jācer, ka reiz sanāks uzrakstīt kaut ko, kā dēļ aprakstītā papīra vērtība pieaug nevis samazinās. Diemžēl esošā kārtība to nenodrošina.

"Kāpēc visi kultūras darbinieki nevar pateikt vienkāršu frāzi MUMS NAV KO ĒST UN NAV PAR KO PABAROT SAVUS BĒRNUS." . A ko lai saka parastā tauta? Viņai tāpat nav ko ēst un nav ar ko barot un skolot savus bērnus. Viņai izvēlas emigrēt un meklēt darbu ārzemēs. Varbūt mums ar to kultūru ir kaut kas ne tā?

kurš atbildīgs Latvijā par Tevi un mani? Jā, atradīsim to vienu vainīgo un sodïsim! :))))) dažreiz ēst nav ko arī kurpniekam vai frizierim. Tagad katram pašam jādomā, kā izmantot un izlietot savas spējas, lai tās nestu kādu labumu.

Noliek tādēļ, ka birokrātu piedāvātais mārketings vērsts uz birokrātu reklamēšanu, nevis mākslu.

tad kāpēc mārketingu kulturšķiki tik ļoti noliek?