Vēl pagājušās vasaras vidū Rīgas dome (RD) vēlējās un bija pārliecināta, ka ziemeļu pusē abus Daugavas krastus savienos 60 metrus augsts tilts. Pie šāda secinājuma RD bija nonākusi pēc 12 gadu darba, atmetot idejas vispirms par iegremdēto tuneli, pēc tam – par urbto tuneli zem upes. Tagad viss ir mainījies un projekta īstenotāji atcerējušies, ka iegremdētais tunelis tomēr līdz galam nav izpētīts. Lai noskaidrotu - vai tomēr to būvēt - līdz nākamā gada vidum taps jauns pētījums un skiču projekts.
"Ja tas varētu dot līdz 100 miljonu eiro ietaupījumu, tad papildus investēt 400-500 vai vairāk tūkstošus – tad tas ir finansiāli pamatoti, tas ir mūsu pienākums, lai mēs neiztērētu lieku naudu, kad būvēsim, lai nesasteigtu," uzskata projekta vadītājs Andis Kublačovs.
Tomēr jau līdz šim iztērēta ievērojama naudas summa. Tā 2,3 miljoni latu samaksāti par decembrī pabeigto Ziemeļu transporta koridora skiču projektu otrajam posmam no Mežaparka līdz Daugavgrīvas ielai. Tajā ir arī smalki aprēķini augstā tilta būvniecībai, kam nu jau meklē tuneļa alternatīvu. Vairāk nekā desmit gadu laikā pasūtīti vēl 22 citi pētījumi, no kuriem četri šobrīd turpinās.
Desmit gadu vecs pētījums rādīja, ka iegremdētā tuneļa būvniecības gadījumā aptuveni pusotru gadu būtiski kavēsies pelnošākā ostas termināļa darbs.
Pa šo laiku plāni arī krietni auguši un Daugavas šķērsojums izaudzis par Ziemeļu transporta koridoru un šķērso visu Rīgu no Berģiem līdz teju Jūrmalai.
Ziemeļu koridora projekta ietvaros veikti vienpadsmit izpētes ziņojumi, četri ietekmes uz vidi novērtējumi, divu posmu skiču projekti un citi pētījumi. Iztērēti vismaz 6,5 miljoni latu, tostarp Eiropas Savienības nauda. Turklāt šajā summā nav ierēķināti pirmie 13 pētījumi, kad Rīgas domē par projekta finansēšanu atbildēja cits departaments. Domes pārstāvji nedēļas laikā šos skaitļus raidījumam „de facto” nevarēja atrast.
Lai ietaupītu naudu, zīmējot skiču projektu iespējamai tuneļa būvniecībai, maksimāli cerēts izmantot jau esošos dokumentus. Bet vēlreiz pētīs, kā tunelis ietekmēs Rīgas ostas darbu.
Šobrīd ir cerība, ka tuvākajos piecos gados no Ziemeļu koridora varētu izbūvēt pirmo posmu - Brīvības ielas dublieri, kura izmaksas aplēstas ap 80 miljoniem latu. Tas savu pienesumu Rīgas ielu tīklā dod arī kā atsevišķs projekts. Otrajam posmam, kas ietver Daugavas Ziemeļu šķērsojumu, nākotne ir daudz neskaidrāka, un nav zināms, kad un vai šo 900 miljonu vērto projektu realizēs.
A. Kublačovs "De facto" apliecina, ka "otrais posms ir šī brīža lielākais sāpju bērns, jo tas ir visdārgākais, un arī finanšu konsultanti norāda - ir jāmeklē, kur dabūt naudu, otrs – vēl strādāt pie izmaksu samazināšanas. Tagad ir viens variants, un ceram, ka būs otrs, kas būs lētāks. Ir skaidrs, ka nesāksim viena maza krustojuma izbūvi, ja nebūs skaidrs, ka varam īstenot šo posmu kopumā."
Šobrīd atbildīgās komisijas pārstāvis no RD opozīcijas Olafs Pulks (JL) uzskata, ka Daugavas šķērsojuma finansējuma jautājums ir jāliek dienaskārtības pirmajā vietā, lai atbildētu – kurš par to maksās un kādā veidā: "Uz šo brīdi vajadzētu pielikt treknu punktu šim projektam, kamēr mēs neesam atbildējuši, kas to visu finansēs. Domes vadībai vajadzētu saņemt dūšu un pateikt – vai cilvēkiem būs par kaut ko jāmaksā vai nē. Vai būs jāmaksā par šķērsojumiem, vai par iebraukšanu centrā."
Citādās domās ir Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Sergejs Zaļetajevs (SC), kurš pauž pārliecību, ka Ziemeļu koridoram iespēja palikt pusratā nedraud, jo tas guvis ES atbalstu. Apliecinot, ka projekta finansēšanas modelis šobrīd nav zināms, Rīgas mērs Nils Ušakovs apgalvo, ka tik vērienīgs un dārgs projekts nevar tikt realizēts par nodokļu maksātāju līdzekļiem.