Viņš pastāstīja, ka ēku siltināšana Latvijā neiet uz priekšu tik ātri, kā vēlētos, jo cilvēkiem nav naudas un bankas nevēlas kreditēt tādus projektus. "Lai arī atsevišķi siltināšanas projekti ir kreditēti, bankām tie bijuši kā ziepju zāles. Jāteic, ka pašlaik Latvija ir iegājusi strupceļā. Mūsu ārējais parāds - neatkarīgi, vai tas būtu banku, uzņēmumu, valsts vai iedzīvotāju,- ir mērāms no 14 līdz 16 miljardiem latu," viņš teica, piebilstot, ka Latvija nespēj atrast tos biznesa virzienus, ar ko ārējo parādu nākamajos gados atpelnīt.
"Uz šo strupceļu skatās arī finanšu sektors, tādējādi, labi izprotot esošo situāciju, tam nav intereses ieguldīt ēku siltināšanā vēl vienu, divus vai trīs miljardus latu, ja mēs neredzam iespējas atmaksāt jau aizņemto naudu. Ja ar likumu iepriekšējos gados būtu stimulēta kreditēšana energoefektivitātes projektiem, nevis jaunu un pašlaik tukšo un neizmantoto māju celtniecībai, viss būtu kārtībā," klāstīja Žīgurs.
RS vadītājs pavēstīja, ka ar ēku siltināšanu Latvija ir būtiski aizkavējusies, kam iemesls esot nemainīgi zemās gāzes cenas 90.gadu vidū. "Namu siltināšanu Latvija ir nokavējusi par 15 gadiem. Šeit zināmā mērā mūs maldinājusi deviņdesmitajos gados piedzīvotā gāzes cenu politika. Tolaik gāzes cenas bija nemainīgi zemas septiņus līdz astoņus gadus pēc kārtas. Tās sāka palielināties tikai ap 2002.gadu. Tādējādi pie tik zemas enerģijas cenas cilvēkiem nebija motivācijas siltināt ēkas, lai gan to vajadzēja darīt. Ja šie darbi tiktu veikti laikus, mēs pašlaik tērētu divas reizes mazāk naudas energoresursiem," uzsvēra Žīgurs.
RS ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. 77% no uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Pilsētas siltumtīklu kopējais garums ir vairāk nekā 876 kilometri, no kuriem 72% atrodas RS īpašumā.
RS akcionāri ir Latvijas valsts - 48,995%, Rīgas dome - 49%, "Dalkia City Heat" - 2% un valsts uzņēmums "Latvenergo" - 0,005%.