Viņš salīdzināja pēdējo gadu lielākās krīzes, kas piemeklējušas Latvijas energosistēmu, un norādīja, ka 2005.gadā krīze radās vētras dēļ, vētra bija ar fiksētu sākumu un fiksētām beigām. Tad sekoja atjaunošanas darbi.
"Šogad krīze faktiski bija ieilgstošs partizānu karš, kad dabas anomāliju un dabas apstākļu dēļ ilgstoši, vairāk nekā desmit dienas, zem ledus svara lūza koki, un nevarēja īsti piefiksēt krīzes beigas," vērtēja Žīgurs un piebilda, ka paralēli krīzei notika arī atjaunošanas darbi.
Vaicāts, kas bija vainīgs šajā situācijā, viņš pauda viedokli, ka uz šo jautājumu nevar viennozīmīgi atbildēt. Lielākā daļa iemeslu, viņaprāt, saistīta ar dabas apstākļu nenormālībām, jo lija sasalstošs lietus, uz kokiem uzkrājās ledus un tie sāka intensīvi lūst. Pēc tam lūšana turpinājās apmēram desmit dienas.
Žīgurs informēja, ka arī patlaban atsevišķos novados mežizstrādātāju brigādes turpina strādāt, lai no bīstamiem kokiem attīrītu zonas ārpus aizsargjoslas formāli noteiktās robežas.
Viņš norādīja arī uz nepietiekamo mežu sakopšanu. "Ir daudz un dažādi aspekti, galvenais ir dabas apstākļi," piebilda "Latvenergo" vadītājs.
Žīgurs atzina: ja šogad būs vēl kādas dabas stihijas, teorētiski nav izslēdzams, ka atkārtojas gada sākumā novērotā situācija.
Kā ziņots, pērn ap Ziemassvētkiem valstī radās elektroapgādes problēmas, kas laika apstākļu dēļ saasinājās Jaungada svētku laikā. "Latvenergo" publicētā informācija liecina, ka vissliktākā situācija bija tieši ap gadu miju, kad elektroenerģijas piegāde bija traucēta vairāk nekā 65 000 energokompānijas klientu. Elektroapgādes atjaunošana ilga līdz janvāra vidum.
"Latvenergo" uzdots līdz 25.februārim izstrādāt priekšlikumus, lai novērstu gadu mijā elektroapgādē radušos problēmu atkārtošanos. Priekšlikumi skars komunikāciju ar sabiedrību, pašvaldībām un citām institūcijām, nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus, kas atvieglotu šādu jautājumu risināšanu, kā arī sadarbību ar mežu īpašniekiem, meža izstrādātājiem, Valsts meža dienestu. "Latvenergo" arī uzdots izstrādāt rīcības plānu un investīciju plānu nākotnē, lai līnijas būtu drošākas un elektroenerģija tiktu piegādāta neatkarīgi no laika apstākļiem augstākā drošībās līmenī.
Arī citas atbildīgās institūcijas izstrādā priekšlikumus, kā līdzīgu dabas stihiju gadījumos samazināt iespējamos postījumus un uzlabot sadarbību.