"Dažkārt piesauktā ideja par valsts īstermiņa parādzīmju izlaišanu ar pašreizējo Latvijas kredītreitingu ir vienkārši aplama, nemaz nerunājot par šo parādzīmju izmaksāšanu valsts sektorā strādājošajiem algas vietā. Faktiski tā būtu lata devalvācijas aizstāšana ar nevienam nevajadzīgu surogātnaudu, un bēdīgākais, ka šim surogātam nosaukums būtu "Latvijas valsts aizņēmums"," norādīja Zīle.
Viņš atzina, ka Latvijai pašlaik neatliek nekas cits, kā vien ķerties pie starptautisko aizdevēju pieprasītās valsts budžeta deficīta samazināšanas, jo budžeta ikdienas vajadzību segšanai nepieciešamo naudu aizņemties īstermiņa finanšu tirgū kļūst arvien grūtāk un, izņemot Starptautiskā Valūtas fonda pirmo aizdevuma daļu un Zviedrijas aizdevumu, nekas cits nav saņemts.
Zīle arī uzsvēra, ka globālajā politikā pagājušajā nedēļā varēja novērot divus spēcīgus signālus, kas liecina par pasaules aizvien lielāko nosliekšanos "protekcionistiskajā" virzienā.
"Pirmkārt, jāpiemin ASV prezidenta Baraka Obamas paziņojums par nepieciešamību ASV kapitāla uzņēmumus pasaulē pārcelt uz ASV teritoriju, tādējādi veicinot nodarbinātību un iekšējā tirgus atdzīvošanos. Ņemot vērā gadu desmitiem ierasto ASV orientāciju uz globālo tirdzniecību, tas ir pārsteidzošs solis, kas vairāk atgādina Eiropas sociāldemokrātisko valdību pieeju. Paralēli ir vērojams eiropiešu kreisās domas pieaugums, brīžiem iegūstot pat visai agresīvas formas, piemēram, Francijas bijušā premjera Dominika de Vilpēna vēstījums Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī par revolūcijas iespējamību. Uz daudzviet skarbo 1.maija demonstrāciju un Francijā nu jau par labo toni kļuvušo "bosu sagrābšanas" akciju fona šādi draudi vairs pat nešķiet pārlieku pārspīlēti," klāstīja Zīle.
Viņš atzina, ka Latvijā sabiedrības noskaņojumā pārsteidzošā kārtā neko revolucionāru nejūt, lai gan ekonomiskā situācija strauji pasliktinās. "Ja mēs pamācītos, ko dara citi, mēs atklātu, ka nekas nav svarīgāks par nodarbinātību un pašmāju patēriņa veicināšanu. Tiek lietotas arī tādās pašlaik Eiropā populārās ekonomikas glābšanas metodes kā subsidētās darba vietas, vienalga vai tas būtu angļu variants ar valdības tiešajiem maksājumiem darba devējiem par katru no jauna nodarbināto, vai arī franču piekoptā mikrouzņēmumu atbrīvošana no sociālajiem maksājumiem par katru jauno nodarbināto," pastāstīja Zīle.
Ar ideju, ka Latvija valsts sektorā strādājošajiem daļu algas varētu izmaksāt valsts parādzīmes, savulaik klajā nāca ekspremjers Ivars Godmanis.