gadā veiktās deportācijas, aicinājis deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK).Debatēs Zīle norādījis: lai gan Baltijas valstu iedzīvotāju masu deportācijas 1941.gada 14. jūnijā un šo deportāciju otrais vilnis 1949.gada martā noveda pie tūkstošiem nevainīgu cilvēku gadiem ilga pazemojuma necilvēcīgos izsūtījuma apstākļos un nāves lēģeros Sibīrijā, Eiropas un pasaules sabiedriskā doma šo faktu vēl līdz šim nav apzinājusi."Kopš 2.pasaules kara ir pagājuši vairāk nekā 65 gadi, sen ir novērtēts un notiesāts ļaunums cilvēcei, ko nodarīja Hitlera totalitārais režīms, taču staļiniskā režīma piekoptais genocīds okupētajās Austrumeiropas valstīs, arī pašā Krievijā, dažās mūsdienu politiskajās aprindās vēl aizvien skaitās tēma, ko labāk nepieminēt, un arī Eiropas Savienībai līdz galam šis vērtējums nav pabeigts," uzsvēris Zīle.Deputāts skaidrojis, ka padomju režīma noziegumi ir atstājuši paliekošu negatīvu ietekmi uz Baltijas valstu iedzīvotāju psiholoģiju un padomju sistēma, kas, rakstnieka Aleksandra Solžeņicina vārdiem, balstījās uz meliem un teroru, bija kropls un cilvēka dabai nepieņemams veidojums.Parlamenta plenārsēdē par šo Baltijas valstu un visas Eiropas vēsturei neapstrīdami būtisko datuma pieminēšanu nerunāja vienīgi Tatjanas Ždanokas pārstāvētās Zaļo un komunistu grupas pārstāvji.
Zīle: EK jāsniedz iespējamais atbalsts komunistiskā režīma noziegumu izpētei
Eiropas Komisijai (EK) jāsniedz viss iespējamais atbalsts pienācīgai komunistiskā režīma noziegumu izpētei, ko ir ierosinājuši vairāku dalībvalstu, arī visu Baltijas valstu, tieslietu ministri, un jāpabeidz šis nepadarītais darbs - visu totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšana, Eiropas Parlamenta plenārsesijā, pieminot Baltijas valstīs 1941.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.