Ja šai idejai būtu racionālais grauds, tad cilvēki ar to jau Latvijā nodarbotos. Sapropeli var izmantot cūku barošanai un kā zemes mēslojumu. Tas pavisam noteikti neatmaksājas kā dzīvnieku barība,” skaidro eksperts. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta iekšējo ūdeņu nodaļas vadītājs Jānis Birzaks uzskata, ka ideja ir apsveicama no zivjsaimniecības viedokļa – no ezeriem iegūstot sapropeli, padziļinās un attīrās ūdens, zivīm ir vairāk skābekļa, ko elpot un plašāki ūdeņi. Parasti ar sapropeli bagātie ezeri ir sekli, zivīm tajos ir grūti dzīvot. Taču arī viņš norāda, ka jāvērtē sapropeļa ieguves ekonomiskā aktivitāte. Jau vēstījām, ka eiroparlamenta deputāts, Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks uzskata, ka Latviju no krīzes varētu izvest lauksaimniecības attīstīšana - linu, kaņepju audzēšana - un vietējo ezeru tīrīšana, iegūstot vērtīgo sapropeli.
Zinātnieki apšauba Rubika ideju glābt ekonomiku ar ezeru tīrīšanu
Sapropeļa iegūšana no purviem ir darbietilpīga un dārga, tāpēc neatmaksājas, atzīst Aleksandrs Jemeļjanovs, LLU Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta direktors, komentējot eiroparlamentārieša Alfrēda Rubika ideju glābt Latvijas tautasaimniecību ar sapropeļa ieguvi. “Tas nav to vērts, ieguve ir ļoti neizdevīga.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.