oktobrī, bet pieteikumi jāiesniedz līdz šodienas pēcpusdienai. LZP priekšsēdētājs Elmārs Grēns gan norāda, ka jaunā kārtība bijusi zināma jau kopš pavasara un nezinātāji nav uzmanīgi lasījuši pārstrādāto nolikumu.
Daļa zinātnieku jau laikus bija informēti par jaunajiem noteikumiem, daļa - ne. Pieeja it kā ir pareiza, jo par mazu naudu neko lielu nevar izdarīt, taču realitāte ir tā, ka dabas zinātnēs un inženierzinātnēs, kas ir materiālietilpīgākas, daudz mazāk projektu ir zem noteiktā limita,» uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše, kuras vadītajam pētījumam par vēlēšanu kampaņām šogad bija piešķirti 3000 latu. Komunikāciju zinātnē kopumā ir tikai trīs projekti, kuriem kopā piešķirtā summa ir mazāka par noteiktajiem 10 000 latu. Risinājums projektu konsolidācijai tomēr esot atrasts.
E.Grēns kategoriski noraida runas par «savējo», proti, eksakto zinātņu projektu lobēšanu. «Projekti var apvienoties tematiski un institucionāli. Nav normāla tāda sadrumstalotība, kāda bija. Būs vienkāršāka projektu rakstīšana, arī samaksa. Ja izrādīsies, ka attiecīgajā nozarē nav ar ko apvienoties, kā tas ir arhitektūrā, LZP nebūs kokaina un atradīs risinājumu,» uzsver E.Grēns un norāda, ka arī humanitāro zinātņu pārstāvji īsteno lielus projektus un būtu tikai labi, ja to būtu vairāk. Viņš pauda gandarījumu, ka LZP grantu finansējums 2010.gadam nemainīsies, lai gan zinātnei kopumā pieejamie līdzekļi sarūk.