Šādi ir galvenie secinājumi par Latvijas nacionālo drošību, ar kuriem ceturtdien Saeimu iepazīstinās premjers Ivars Godmanis (LPP/LC). Kaut gan Valsts prezidents Valdis Zatlers iepriekš uzsvēris, ka valsts drošība ir viņa galvenā ārpolitikas prioritāte prezidenta amatā, Saeimas sēdi viņš nav ieplānojis apmeklēt, lai noklausītos detalizētu I.Godmaņa ziņojumu un deputātu debates par šo jautājumu.
"Rītā manā darba kārtībā tāds jautājums nav. (..) Jā, valsts drošība ir prioritāte, bet tā ir nepārtraukta prioritāte, tā ir katru dienu prioritāte, un tā nav raksturojama ar kādu īpašu vienu pasākumu," Dienai norādīja V. Zatlers.
Krievijas loma
Ziņojumā secināts, ka Latvijas ārpolitiskā drošības situācija vērtējama kontekstā ar pasaulē pieaugoši Krievijas ģeopolitisko lomu. Tiek prognozēts, ka nākamo četru gadu laikā būtiski palielināsies Krievijas potenciāls ārējās tirdzniecības, enerģētikas, militārajā un izlūkošanas jomā. Šīs valsts aktivitātes kontroles saglabāšanai Austrumu-Rietumu enerģētikas koridorā norāda uz Krievijas enerģētikas politikas ciešu saistību ar ārpolitiku un vēlmi atjaunot ietekmi ne tikai postpadomju telpā, bet arī globāli.
Kaut gan pozitīvi vērtējama Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanas ietekme uz abpusējām attiecībām, ziņojumā tomēr atzīts, ka “joprojām saglabājas vairāki politiskie jautājumi, kas apgrūtina brīva un netraucēta dialoga veidošanos”.
Terorisma draudi
Tiek atzīts, ka terorisma draudu līmenis Latvijā saglabājas relatīvi zems, taču mūsu valsts arvien plašāk iesaistās starptautiskos pretterorisma sadarbības projektos. 2007.gadā Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) (kopumā 344 karavīri) turpināja dalību NATO operācijā Afganistānā, Kosovā, daudznacionālo spēku operācijā Irākā, kā arī ES operācijā Bosnijā un Hercegovinā. Ziņojumā arī uzsvērts, ka šī Latvijas aktīvā iesaistīšanās starptautiskajās pretterorisma un miera nodrošināšanas operācijās var izraisīt atsevišķu teroristu grupu neapmierinātība un līdz ar to radīt ārējo teroristisko apdraudējumu valstij. Tomēr pārskata periodā apdraudējuma līmenis neesot mainījies un vērtējams kā relatīvi zems un netiešs.
Izvērtējot iespējamos apdraudējumus un jaunākās tendences starptautisko teroristisko organizāciju darbībā, valdības prioritāte ir valsts transporta, informācijas un sakaru sistēmas aizsardzība, jo ar to cieši saistīta ir valsts pārvalde un ekonomika. Šobrīd valstī jau pastāv datoru drošības incidentu reaģēšanas vienība, bet tuvākajā laikā Latvija deleģēs pārstāvi jaunizveidotajā NATO kiberaizsardzības vadības centrā, kas atrodas Igaunijā. Arī Latvijas Republikas Krimināllikumā papildus atrunāta atbildība par teroristiskajiem noziegumiem.
Militārā aizsardzība
Attiecībā uz valsts militāro aizsardzību tiek uzsvērts, ka Latvijas ieguldījums NATO spēkos nozīmē gan lielākas drošības garantijas, gan lielākas pieredzes iegūšanu. Savukārt profesionālā dienesta sistēma valstī ieviesta, lai nodrošinātu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku atbilstību jaunajai drošības situācijas un spēju reaģēt uz mūsdienu draudiem. Turklāt pieaugošais aizsardzības nozares budžets ļauj veikt vērienīgu NBS modernizāciju. NBS šobrīd ir gandrīz pilnībā nokomplektēti, trūkst tikai 6% personāla. Tas esot apmierinošs rādītājs, ipaši ņemot vērā konkurenci darba tirgū un nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju valstī.
Kā būtisks nacionālo drošību raksturojošs elements tiek minēta arī ekonomiskā drošība. Ziņojumā uzsvērti augsti tautsaimniecības izaugsmes tempi, taču to negatīvā parādība ir augsta inflācija, kas var apdraudēt gan ekonomisko, gan politisko stabilitāti valstī.
Nelegālā migrācija
Ziņojumā atzīts, ka Latvijas, tāpat kā pārējo Baltijas valstu, ģeogrāfiskais izvietojums rada labvēlīgus apstākļus nelegālo migrantu tranzītam no izcelsmes valstīm uz mērķa valstīm. Turklāt pievienošanās Šengenas līguma telpai Baltijas valstis var padarīt par pievilcīgu tranzīta ceļu tiem migrantiem, kas uzturas Neatkarīgo valstu savienības teritorijā. Palielinās nelegālās migrācijas risks arī no Rietumeiropas valstīm, jo uz Eiropas Savienības iekšējām robežām ir atcelta robežkontrole. Pievienošanās Šengenas līguma telpai var veicināt arī pārrobežu noziedzības līmeņa paaugstināšanos.
Lai cīnītos ar šīm problēmām, Latvija atbildīgās iestādes izmanto efektīvu informācijas apmaiņas sistēmu, kā arī kompensējošos mehānismus, piemēram, nostiprinot ES ārējās robežas uzraudzību, kā arī robežsargu un policistu sadarbību. Tāpat pie iekšējām robežām darbojas imigrācijas mobilās patruļas, kuras veic aizdomīgu personu un transportlīdzekļu pārbaudes.