Zoodārzā ir desmitiem vecu ēku, kurās var izcelties ugunsgrēks

Vītols.  Arī biroja telpās ir signalizācija. Savukārt vecajās ēkās, kuru ir vairāki desmiti, signalizācijas nav. Tajā skaitā arī zebru mājā, kur notika nelaime.Iepriekš zebru mājā bijusi malkas apkure, no kuras atteicās ugunsdrošības dēļ. “Malkas apkures vietā mēs izvēlējāmies drošāko no elektriskās apkures veidiem – eļļas radiatorus. Tiem nav atklātu augstas temperatūras elementu. Pieļauju, ka ugunsgrēku izraisījis īssavienojums, iespējams, ka to izraisījuši putekļi, kas iekļuvuši pie relejiem vai termoregulatora slēdža,” min E. Vītols. Kādreizējais zoodārza darbinieks, tagad Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) atceras, ka iepriekšējo reizi zoodārzs dedzis pirms gadiem piecpadsmit, toreiz ne dzīvnieki, ne cilvēki necieta. Iespēju ugunsnelaimei nākotnē atkārtoties netrūkst, sevišķi zālēdāju mītnes vietās, jo tur ir gan salmi, gan žagaru slotiņas, kas var aizdegties. E. Vītols stāsta, ka ugusndzēsības signalizācija bieži rada viltus trauksmi ēkās, kur uzturas dzīvnieki. Tas notiek tāpēc, ka gaiss ir piesātināts ar sīkiem putekļiem no spalvām, barības un salmiem. Zoodārza pārstāvji norāda, ka arī signalizācija nelaimes gadījumā nevar palīdzēt glābt dzīvniekus. “Simtprocentīgas garantijas nav,” norāda E. Vītols. Zoodārzā strādā trīs elektriķi, kas “zina visu no a līdz z”. Pēdējo reizi zoodārzā elektroinstalācijas pārbaudīja rudenī. Tagad notiks atkārtota pārbaude.Rīgas zooloģiskā dārza filiālē Kalvenes pagasta “Cīruļos” ir viena liela ēka un pagrabs. E. Vītols ir pārliecināts, ka tur ir maz iespēju notikt ugunsnelaimei. “Es nedomāju, ka 40 hektāru kiangu aplokā kaut kas varētu aizdegties. Taču izslēgt nevaram, jo nesen bija gadījums, kad zibens iespēra kamielim,” stāsta zoodārza pārstāvis. Latgales Zooloģiskā dārza vadītājs Mihails Pupiņš atklāja, ka ugunsdrošības ziņā ir optimists.“Mums nav, kam degt. Zoodārzs izmanto centrālo apkuri. Atsevišķās vietās, piemēram, pie pērtiķiem, papagaiļiem, bruņurupučiem un čūskām mēs izmantojam arī elektrisko sildīšanu ar infrasarkanajām spuldzēm. Taču telpā nav ne salmu, ne citu degošu materiālu. Mākslīgie kalni un koki ir veidoti no betona,” tā M. Pupiņš.Viņš izsaka līdzjūtību Rīgas kolēģiem un bojāgājušajiem dzīvniekiem. Tāpat M. Pupiņš atklāja, ka nākotnē, kad līdzekļi atļaus, plānots nomainīt veco koka grīdu pret nedegošu grīdas segumu. Jau ziņots, ka piektdien agri no rīta izcēlās ugunsgrēks Rīgas Zooloģiskā dārza zebru mājā.