Minētā regulējuma izstrādāšanai ZRP aicinās arī izveidot Saeimas deputātu, ministriju pārstāvju un ekspertu darba grupu.
ZRP frakcijas deputāti uzskata, ka parakstu vākšanu un referendumu kampaņu finansējumam jābūt maksimāli caurspīdīgam. "Nav pieļaujams, ka tautas tiešās demokrātijas institūta – referenduma – nozīmīgumu vietu aizēnotu centieni ietekmēt vēlētājus ar reklāmas kampaņām vai citu propagandu, kurai, iespējami, var izmantot neskaidras izcelsmes finanšu avotus, pār kuriem uzraudzības kārtība nav noteikta," – uzskata ZRP frakcijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers.
ZRP deputāti ir pārliecināti, ka regulējumam būtu jāattiecas uz visām politiskajām partijām, neatkarīgi no tā, vai tās ir pārstāvētas Saeimā, vai nē. Turklāt šim likumam jābūt saistošam visām kampaņā iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām un pilsoņu iniciatīvas grupām.
Tāpat ZRP uzskata, ka parakstu vākšana un referendums par otru valsts valodu primāri nav attiecināms uz valodas un etniskiem jautājumiem, bet gan ir politisks jautājums. "Gan parakstu vākšana, gan referendums ir viena politiskā spēka – Saskaņas centra – bezatbildīgi centieni politizēt valsts valodas jautājumu un pretnostatīt Latvijā dzīvojošās etniskās grupas," norādīja ZRP pārstāvji.
Partija aicina Latvijā dzīvojošos visu tautību cilvēkus "neļauties politiskām manipulācijām un savstarpējai neiecietībai, tā vietā kritiski izvērtēt jebkurus politiķu aicinājumus, kas skar etniskos jautājumus".
Kā ziņots, parakstu vākšanā referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu no šā gada 1.novembra līdz 30.novembrim piedalījušies 183 046 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti.
Tādējādi provizoriskie rezultāti liecina, ka parakstu vākšanā, iespējams, ir piedalījies nepieciešamais pilsoņu skaits, lai likumprojektu Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz iekļaut tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, varētu iesniegt izskatīšanai parlamentā.
Galīgie parakstu vākšanas rezultāti varētu būt zināmi trīs līdz četru nedēļu laikā, kas nepieciešamas saņemto parakstu pārbaudei.
Par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, būs jārīko referendums neatkarīgi no tā, vai Saeima iesniegto likumprojektu noraidīs vai pieņems, jo likums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" nosaka, ka tautas nobalsošanu rīko, ja Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantu. Lai Saeimas pieņemtais likums par grozījumiem Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantā iegūtu likuma spēku, tas nododams tautas nobalsošanai.
Referendums notiks divus mēnešus pēc tam, kad Saeima būs pieņēmusi lēmumu par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, un tas valsts budžetam maksās 1,7 miljonus latu.
Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas piešķiršanu referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.