Makarovs uzskata, ka šāds parakstīts dokuments ļautu visiem politiskajiem spēkiem turpināt darbu. Partiju apvienības Saskaņas centrs (SC) pārstāvis Valērijs Agešins norādīja, ka SC ir gatavs iesaistīties diskusijā par ZRP piedāvājumu.
"Partiju apvienības Vienotība pārstāvis Arvils Ašeradens uzsvēra, ka koalīcijas veidošanā ar SC Vienotībai viens no fundamentālajiem šķēršļiem ir vēstures jautājumu skatījums. Vienotībai nav pieņemams SC veidojošās Latvijas Sociālistiskās partijas programmā ierakstītais apgalvojums, ka "varmācīgas republikas teritorijas sagrābšanas, tas ir, juridiskā fakta, ka PSRS būtu okupējusi Latviju, nebija". "Tas ir fundamentāls skatījums, kas ir pretrunā ar 1996.gada 22.augustā Saeimas pieņemto Deklarāciju par Latvijas okupāciju. Šis ir galvenais iemesls, kādēļ sarunas ir nonākušas strupceļā. Tas ir Latvijas vēstures jautājums par divām republikām - vai mēs skatāmies no 1918.gada 18.novembra, vai no 1990.gada 4.maija," uzsvēra Ašeradens.
"Arī ZRP ir svarīgi vēstures jautājumi, taču tie ir jārisina un jāieraksta deklarācijā. SC ir jāizlemj, kāda ir viņu pozīcija un ko darīt ar Latvijas Sociālistiskās partijas uzstādījumu. Ir jādzīvo un jāstrādā tālāk," teica Makarovs.
Agešins uzskata, ka Vienotība patlaban nedomā, kā izveidot darboties spējīgu koalīciju, bet gan meklē ieganstus, lai SC nenonāktu valdībā. "SC ir aicinājusi sadarboties, ne jau SC traucē veiksmīgi pabeigt koalīcijas veidošanas sarunu procesu. Pašlaik SC ir jāuzklausa pārmetumi no dažādiem aspektiem, taču vienu mums nevar pārmest - to, kas ir noticis ar Latviju pēdējos 20 gados, jo mēs šajā laikā ne reizi neesam bijuši pie varas," uzsvēra Agešins. Viņš domā, ka ar vēstures jautājumiem nevajadzētu nodarboties politiķiem no Saeimas tribīnes.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāvis Einārs Cilinskis norādīja, ka nacionālā apvienība norobežojas no uzstādījuma, ka SC nevar ņemt koalīcijā, jo viņi ir krievi. Viņš politisko spektru dalīja trijos blokos - pēc izpratnes par Latvijas valstiskumu, tiesiskumu un ekonomiskajiem uzstādījumiem.
"Ja paskatītos pēc ekonomiskajiem uzstādījumiem, tad tā bilde izskatītos pavisam citāda, proti, SC ir kreisi orientēts, ZRP - galēji liberāli, bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un nacionālā apvienība ir tieši pa vidu. Ja sāktu veidot koalīciju pēc ekonomiskajiem uzstādījumiem, tad tā izskatītos savādāk. Manuprāt, sarunas par koalīcijas veidošanu ir virzījušās aplamā virzienā. ZRP dīvainie nakts lēmumi sabiedrībā ir radījuši lielas bažas, un faktiski etniskais jautājums ir izvirzījies priekšplānā daudz vairāk, nekā tas bija pirms mēneša. Ja visiem politiskajiem spēkiem izdotos nodzēst "sarkanās līnijas" un visiem pieciem politiskajiem spēkiem apsēsties pie viena galda un paskatīties, kur mēs esam brīdī, pirms tuvojas nākamā ekonomiskā krīze, kas būs smagāka par iepriekšējo," teica Cilinskis.
Viņš pauda arī savu personisko viedokli - gadījumā, ja notiktu visu 11.Saeimā ievēlēto politisko partiju sarunas, varētu veidot ja ne "varavīksnes valdību", tad vismaz vienoties par kaut kādu sadarbības modeli.
Ašeradens piebilda, ka, raugoties no ekonomikas viedokļa, lai valstij varētu piesaistīt investīcijas, tomēr būtu svarīgi veidot tādu sabiedrību, kas nav sašķelta. Viņš atzina, ka ir iespējams runāt par ZRP piedāvātā dokumenta parakstīšanu, piebilstot, ka šī lieta nav tik ātri atrisināma. Ašeradens uzsvēra, ka Vienotība neatkāpsies no savas pozīcijas, bet cer, ka savu nostāju mainīs ZRP, lai koalīcijas sarunas varētu noslēgties ar kādu risinājumu.
ZZS pārstāvis Ingmārs Līdaka uzskata, ka SC būtu jādod solījumi par jautājumiem, kas cilvēkus satrauc attiecībā uz SC iekļaušanu valdībā, proti, par latviešu valodas statusu, pilsonības jautājumiem.
Kā ziņots, pēc ZRP, Vienotības un nacionālās apvienības šodienas trīspusējām sarunām lielāku skaidrību par iespējamās koalīcijas aprisēm politiķi neviesa.
Pagaidām turpināsies sarunas par četru partiju koalīcijas izveidošanu. Rīt, 6.oktobrī, plkst.9 paredzēta ZRP un Vienotības tikšanās ar SC, bet plkst.16 ZRP un Vienotība divatā izvērtēs šo trīspusējo sarunu rezultātus. "Strādājam pie tā, lai atrastu risinājumus, kas apmierina visus politiskos spēkus," skaidroja premjers.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš konkrētus un ļoti skaidrus risinājumus attiecībā uz nākamo koalīciju cer sagaidīt līdz pirmdienas, 10.oktobra, vakaram, lai būtu zināms, kā tālāk rīkoties.
Pēc pirmdienas dažādajiem pavērsieniem koalīcijas sarunās un politisko spēku savstarpējiem apvainojumiem vakar jaunās valdības veidošanas procesā bija vērojams relatīvs klusums. Vakar nebija nekādu oficiālu politisko pārstāvju tikšanos un nebija manāmi arī gandrīz nekādi paziņojumi plašsaziņas līdzekļiem. Neoficiālas politisko spēku konsultācijas gan notiek visu laiku jau kopš Saeimas vēlēšanām.
SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. ZRP ieguvusi 22 mandātus, Vienotība - 20 mandātus, VL-TB/LNNK - 14 mandātus, bet Zaļo un zemnieku savienība - 13 mandātus.