Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +10 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

ZRP piedāvātā studiju finansēšanas modeļa īstenošanai būtu nepieciešami 450 miljoni latu

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Mika
M
Ideja esot lidziga Zviedrijas sistemai. Vienigais finansejuma veids gan ir murgains...
Vai reformēt AI?
V
Vai 450 mio latu ir daudz vai maz, var spriest pēc sasniedzamā mērķa lieluma, resp., nozīmības valsts un tautas labklājības izaugsmē, valsts prestīža un konkurētspējas nodrošināšanā. Domāju, ka visi piekritīs, ka šī summa nav maza. Taču arī mērķis, kura sasniegšanai tā būtu jāiztērē (protams, nauda jāiegulda tikai uz laiku, jo šī tā visai drīz atgriezīsies atpakaļ ar uzviju), nav mazs. Redzu vairākus argumentus par labu šāda veida reformai augstākajā izglītībā: 1) Tautā valda liela vienprātība attiecībā uz to, ka studiju kvalitāte ir zema un ka tādēļ beidzot nepieciešamas reformas, lai glābtu 90-tajos gados galīgi "sačakarēto"augstāko izglītību. Šo uzskatu apstiprina LV augstskolu superzemie starptautiskie reitigi, kas tālu atpaliek pat no citu bijušo PSRS republiku, tagad neatkarīgu valstu, augstskolu reitingiem. Kāpēc? Uzpūstā augstskolu skaita burbulis, līdzīgi kā NĪ sektorā, ir plīsis: Katastrofāli trūkst AUGSTI kvalificētu pasniedzēju, bet esošie strādā (lasi: "haltūrē") vairākās augstskolās, tādēļ nespējot atrasties kontaktā ar saviem studentiem, lai viņus efektīvi virzītu uz panākumiem mācībās un pētniecībā. Esošais Augstskolu likums netieši atbalsta šādu pasniedzēju darba stilu. ZRP ieteikto reformu rezultātā augstskolas beidzot būtu spiestas cīnīties par labiem pasniedzējiem un studentiem, prasot un piedāvājot viņiem kvalitāti, kaut vai līdzīgi kā REA, nevis censtos noturēt budžeta studentus (lasi: savas darba vietas un algas) ar akadēmisko parādnieku "vilkšanu aiz matiem", lai viņi neaizietu no augstskolas. Tātad: izveidojot šāda veida konkurences apstākļus, kad vienkārši nebūs iespējams strādāt slikti, jo citādi nebūs studentu. Ir mums tādas augstskolas, kurām noteikti pietrūktu studentu, ja nebūtu budžeta vietu. Paliktu alternatīva: vai nu augstskola ar saviem mācībspēkiem atbilst starptautiskiem kritērijiem vai arī nē, bet nē-gadījumā tā tiktu slēgta. 2) Tagadējās budžeta vietas nepietiekamā daudzumā rada netaisnību. Visiem ņemot kredītu, varētu atlaist šī kredīta atmaķsāšanu par īpašiem sasniegumiem. Vismaz 19-gadīgais jaunietis iemācītos uzņemties atbildību par saviem darbiem un nedarbiem gadījumos, kad viņš gribētu pagriezt muguru savai valstij, kas viņu izskolojusi par brīvu vai kad viņš slinkuma dēļ pārtraucis studijas. 3) Studiju izvēli par labu valsts ekonomikai prioritārām zinātnēm, piemēram, dabas zinātnēm varētu virzīt ar nākotnē iespējamu nopelnāmu privilēģiju un apbalvojumu piešķiršanu, ja studijas ir bijušas sekmīgas. Students vairs nav bēbis, kam viss jādod par velti, tā nav nekur civilizētā pasaulē. Lutināšana noved pie bezatbildības un bezkaunības. Eksaktās zinātnes jāstudē tiem, kam ir dabas dotas spējas to darīt, nav nozīmes censties ar budžeta vietu palīdzību piesaistīt jauniešus pie IT, inženierzinātnēm u.c., ja viņiem nav atbilstošu spēju. Padomāsim, vai mēs, maza nācija ar tiešām lielu smadzeņu potenciālu, vēlamies pozitīvas pārmaiņas izglītībā vai turpināsim vilkties astē visos reitingos, tālu tālu aiz Tartu, Viļņas u.c. universitātēm! Atcerēsimies, ka nevar gaidīt jaunu labu rezultātu, izmantojot novecojušas metodes, materiālus un iesūnojušu domāšanu. Šī doma nav oriģināla, apmēram tā jau sen ir izteicies Alberts Einšteins.
0_o
0
Vai eksistē kāda partija, kura ir izlikusi kaut 200lpp garu analīzi, ko tieši gatavojas mainīt? Nevis "mēs 4 gados ar 20 cilvēkiem izdarīsim to, ka PVNu nosargāsim grāmatām 10% apmērā un pabalstus celsim!", bet gan rakstīt visu, ko zina par tēmu un pie kādas stratēģijas pieturēsies. Pagaidām izskatās, ka partijas mēģina pārliecināt vēlētājus ar idejām un saukļiem un sejām un sišanu pie krūts, bet mazāk ar pierādīšanu, ka cērt zivi un saprot, kādi ir izdevumi un kādi ir ieņēmumi un cik tad to kontrabandu var apkarot, cik tad ir izdevumi par izglītību un cik tad var atļauties mainīt kopējā budžeta ietvaros, neiebraucot mīnusos ( piemērs: Ušakovs ar Rīgas Satiksmes kredītu ņemšanu "degvielai" ). Lūdzu norādīt uz vismaz 100lpp garu kādas partijas rīcības programmu, nevis ZRP vai citas partijas saukļu sarakstu, kas lepni nosaukts par "programmu". Tas ir ievads, nevis programma.
NZ
N
Lidzekli, kas ieguti no valsts uznemumu privatizacijas, nevar tikt saukti par arpusbudzeta (kas tas tads?) lidzekliem, kas nav saistits ar valsts budzetu. Ja man majas ir govs, kas dod pienu un telus galai un es to pardodu, lai par ieguto naudu nopirktu skolas gramatas bernam. Ta nauda nav nokritusi no gaisa ka kaut kads arpusbudzeta brinums. Tad man bus japarveido gimenes budzets, jo turpmak ienakumu no govs ne naudas, ne piena, ne galas izteiksme nebus.
LIF
L
Latvijas Izglītības fonda organizētajā konferencē „ĀRVALSTU INVESTĪCIJAS LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBĀ - REALITĀTE UN IESPĒJAS” savu viedokli, dažkārt arī atšķirīgu un tajā pašā laikā radošu, izteica vairāki pazīstami speciālisti. “Risinājumi investīciju piesaistes veicināšanā” bija “IBS Prudentia” valdes locekļa Ģirta Rungaiņa ziņojuma tēma. Autors norādīja uz vairākiem faktoriem, kāpēc Latvijā neizdodas nodrošināt labklājību un attīstīt ekonomiku. Kā viens no bremzējošiem faktoriem tika nosaukts brīvais tirgus, jo bagātas valstis atverot tirgu tikai tad, kad ir attīstīta rūpniecība un nodrošināta konkurētspēja. Ģ.Rungainis izvirzīja un analizēja viedokli, ka Latvija pēc iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā un Eiropas savienībā faktiski ir jaunattīstības valsts bagāto valstu klubā. Autors pauda uzskatu, ka brīvais tirgus gandrīz nepastāv, jo visur kur pārdod produktu ar augstu pievienoto vērtību, tirgus tiek regulēts un to parasti aizsargā barjeras. Ne mazāk kritiski Ģ.Rungainis norādīja uz nepareizu valsts uzņēmumu apsaimniekošanu, uzskatot, ka pārdomāti vadot un regulējot, valsts var būt pat labāks pakalpojumu sniedzējs nekā privātais konkurents. Kā būtiskākie priekšnoteikumi tika izvirzīti: apturēt valsts sabrukšanu, ko rada zemā dzimstība un masveida emigrācija; izstrādāt ilgtermiņa pensiju sistēmu; radikāli uzlabot izglītības kvalitāti. Ģ.Rungainis pauda uzskatu, ka jaunu nozaru piesaistei vajadzēs valsts līdzfinansējumu, kā arī vajadzīga izglītība, intelektuālaā potenciāla attīstība, kā arī inovāciju un pētījumu infrastruktūras izveide. Autors norādīja, ka valsts izaugsmi bremzē mazas algas, mazi nodokļu ieņēmumi, mazs iekšējais patēriņš, nepietiekošs kapitāls.
No Zviedrijas
N
Lidzekli, kas ieguti no valsts uznemumu privatizacijas, nevar tikt saukti par arpusbudzeta (kas tas tads?) lidzekliem, kas nav saistits ar valsts budzetu. Ja man majas ir govs, kas dod pienu un telus galai un es to pardodu, lai par ieguto naudu nopirktu skolas gramatas bernam. Ta nauda nav nokritusi no gaisa ka kaut kads arpusbudzeta brinums. Tad man bus japarveido gimenes budzets, jo turpmak ienakumu no govs ne naudas, ne piena, ne galas izteiksme nebus.
LIF
L
Visai īsa ir Zatlera Reformu partijas programma, un, liekas, arī neizpildāma. Programmā ierakstīts - pāriesim uz efektīvu profesionālās un augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kas būtiski uzlabos izglītības kvalitāti un studējošo motivāciju. Nedaudz skaidrību šajā iecerē ieviesis Izglītības un zinātnes ministra amata pretendents, reklamējot sevi un ZRP programmu radio. Tātad ir paredzēts, ka sākot ar 2014.gadu valsts augstskolās vairs nebūs budžeta vietas, bet visi varēs studēt kur un ko vēlas, jo valsts piešķirs aizdevumu (ZRP terminoloģijā – “vaučerus”), kas būs jāatdod pēc studijām, ja darba alga jaunajam speciālistam pārsniegs vidējo algas rādītāju valstī. Tātad trīs gados, sākot ar 2014.gadu, valstij būs jānodrošina apmēram 400 miljonu latu aizdevums, kuru nebūs jāatdod augstskolu absolventiem skolotājiem un arī citiem specialistiem, jo viņu alga vēl ilgstoši būs zem vidējās algas. Bez tam, zinot valsti pastāvošo ēnu ekonomiku, skaidrs, ka daudziem alga tiks maksāta zem vidējās, jo turpināsies “aplokšnu algas”. Katru gadu nostudijām tiek atskaitīti vai tās pārtrauc 12-14 % studējošo, kuri vai nu kļūst par bezdarbniekiem, vai izbrauc no valsts un nevarēs atdot aizdevumu. Bez tam 2014.gads ir finansiāli smags valstij, jo turpinās aizdevumu atdošana Starptautiskajam valūtas fondam un citiem finanšu donoriem. Viss tas parāda šīs idejas dzīvot nespēju. Atteikšanās no budžeta vietām vai valsts plānotas izglītibas virzības, nenoliedzami atsauksies arī uz tautsaimniecības tālāku attīstību, jo, kā liecina esošās tendences, tad daudzi jaunieši neizvēlas studēt inženierzinātnes un jau šodien vairākās noozarēs nepietiek speciālistu.
otrs Dombrovskis
o
tas kas Vjačeslavs mēnesi atpakaļ minēja, ka iespējams arī emitēt valsts vērtspapīrus un to naudu ielikt fondā. Tā tiešām būtu mierīgāk, jo katru gadu varētu pārdot par tādu summu kā nepieciešams. Arī maturity var pat pielāgot attiecīgi , lai izlīdzsvarojās atmaksa vai pārfinansēšana. Domāju vērtpapīri labāka pieeja nekā privatizācija. Ir gan taisnība tas, ka neviens cits jau nepiedāvā nekādu citu risinājumu. Tas pats Valdis Dombrovskis - viņam tagad viss ok, kāpēc kaut kas būtu jāmaina.
Lūdzu paskaidrojiet
L
Lūdzu paskaidrojiet, kāpēc vvfai,ulmanim,zatleram par miljoniem pērk dzīvokļus, remontē par pasakainām naudām, bet vismaz tūlstošiem Latvijas bērnu ir bez siltām pusdienām, daudziem bērniem vecāki aizdzīti ekonomiskajā verdzībā uz rietumiem, Jūs aptverat kāds izmisums valda mazā cilvēka dvēselītē, kad mamma aizbrauc vergot uz rietumiem, uz Rīgu un nav viņai naudas, lai atbrauktu pie bērna, bet bijušajiem prezidentiem apmaksā sekretāres,miesassargus un pērk mašīnu pēc mašīnas. Daudzbērnu ģimeņu vecāki ir vainīgi, ka skolotāja alga ir 250ls, kura jādala uz 4, 5 cilvēkiem, bet āboltiņai no V virs 1500ls, par ko ?
Bulla
B
meslus tas Rasnačs muld. Tikko Lielbritānija pārgāja uz šo finansēšanas modeļa. Noteikti vinam kāds paziņa no Austrālijas pie alus kausa 'raksturoja' sistēmu.
Margita
M
Stulbums! Tu esi tāds pats muļķis kā Tavs Šlesers nr.2 - Sprūdžs.
Kils
K
Tos 450 miljonus tak nevajag uzreiz, bet ilgā laika posmā, beigu beigās sanāks tas pats, kas grūžot tos 40 vai cik tur tos miljonus katru gadu.
RYtmus
R
ZRP ir vienīga, kas grib, kaut ko mainīt, pārējie saka, paliek lai, ka ir.. es esmu izgājis visai izglītības sistēmai ... Tagad ir tā kā diplomus ''nopērk'' un ražo tikai visādus ekonomistus un juristus, kas vēl daļa izmācās par valsts līdzekļiem un vēlāk aizlaižās un ārzemēm..sakot, ka Latvija un tas izglītība ir galīgi garām...
koijots
k
Un tāpēc ir jāmaina mainīšanas pēc - vienalga kā, vienalga, cik tas maksātu un vienalga, kāds būs rezultāts?
  • 1
  • 1
Gigants
G
Hmm, par sviestmaizi izpārdot pēdējo, kas valstij atlicis, lai visu naudu iegrūstu novecojuša modeļa ieviešanā, t.i. skurstenī? Tā ir branga ideja, sprūdžs ne velti stacijas tunelī ir pircis savu pamatskolas atestātu. Domu gigants.
Mg
M
Mani bažīgu dara šis ZRP izteikums "lielu daļu līdzekļu šāda modeļa ieviešanai varētu gūt no valsts uzņēmumu privatizācijas". Es neesmu pret privatizāciju, bet man nez kāpēc šķiet, ka tā būs nevis privatizācija bet izpārdošana. Visas lielāko un vērtīgāko uzņēmumu (LMT, Lattelecom) valsts daļas nopirks ārzemju partneri, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, nevis kaut vai Latvijas pensiju fondi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas