ZRP pārstāvji, šodien prezentējot savas programmas reģionālās attīstības sadaļu, norādīja, ka dažādu nozaru un dažāda lieluma uzņēmumiem un saimniecībām ir un arī nākotnē jābūt vietai Latvijas lauku ekonomikā, veidojot harmonisku lauku vidi. Šī brīža draudošā tendence - iedzīvotāju aiziešana no laukiem - esot bīstama, jo tā var izrādīties neatgriezeniska, novedot pie pamestības, aizaugušām platībām un tautas uzkrāto vērtību iznīcināšanas.
Partija savā programmā sola saglabāt Latvijas laukus kā nacionālās identitātes saglabāšanas un attīstības pamattelpu, vietu, kas ir emocionāli ļoti nozīmīga nācijas vēsturiskās pašapziņas saglabāšanai un celšanai, radīt priekšnosacījumus līdzvērtīgiem dzīves un darba apstākļiem visiem lauku iedzīvotājiem neatkarīgi no to dzīves vietas, kā arī ietekmēt uzņēmējdarbību lauku reģionos, iestāties par kvalitatīvu transporta un komunikāciju infrastruktūras un publiskos pakalpojumus attīstību laukos.
ZRP programmas veidotāji uzskata, ka akūti nepieciešams iestāties par nopietnu Eiropas Savienības (ES) kopējo lauksaimniecības politiku reformu, lai tā no Eiropu pašlaik šķeļošas politikas atkal kļūtu par visas Eiropas sabiedrības intereses apmierinošu politikas instrumentu, jo pašreizējā budžeta sadale un atbalsts lauksaimniecībai īsti neapmierina nevienu un būtībā tikai pasliktina Eiropas un Latvijas lauksaimnieku starptautisko konkurētspēju.
Kā galvenos īstenojamos uzdevumus ZRP min attīstīt konkurētspējīgu lauku dabas resursu izmantošanā sakņotu ražošanu, radīt pieejamas nelauksaimnieciskās jomas darbvietas lauku teritorijās dzīvojošajiem un attīstīt infrastruktūru un publisko pakalpojumu ērtu pieejamību. Tādēļ būtu jāveic virkne reformu pasākumu gan zemkopības nozares attīstībai, gan lauku teritoriju reālai ekonomikas attīstībai.
Lai īstenotu zemkopības nozares izaugsmi, reāli jāpanāk ES tiešo maksājumu sistēmas pēc 2013.gada līdzsvarošana starp ES dalībvalstīm. Sistēmai ir jābūt taisnīgai un godīgai pret visu Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem. Tāpēc ZRP sola uzstāt, lai tiktu ievērots taisnīguma un godīguma princips šajā tiešo maksājumu sadalē. Jāpanāk tiešmaksājumu līmeņa pieaugums Latvijas lauksaimniekiem ne mazāks kā 65% no ES vidējā līmeņa līdz 2020. gadam.
Tāpat esot aktīvi jāveido nacionālo subsīdiju atbalsta programmu stiprināšana un papildu resursu piesaiste, turpinoties Latvijas ekonomikas izaugsmei: atbalsta programmas vietējo produktu laišanai tirgū, mācību iestāžu nodrošināšana ar pašražotiem pārtikas produktiem, atbalsts bioloģiski audzēto produktu nonākšanai vietējā tirgū, atbalsta programma lauksaimniecībā izmantojamās zemes pirkšanai jaunajiem lauksaimniekiem un mazo vidējo saimniecību izaugsmei.
Vēl viena izšķiroša joma esot profesionālās un augstākās izglītības sistēmas pārveide atbilstoši lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības nozaru vajadzībām, skaidri definēt nepieciešamo mācību iestāžu skaitu, specializāciju un attīstīt materiāli tehnisko un zināšanu bāzi, norāda ZRP programmas veidotāji.
ZRP mērķis lauku attīstībā ir panākt, ka plašā Latvijas lauku teritorija tās iedzīvotājiem atkal kļūst par pievilcīgu dzīves vidi, kur valda labklājība: ir pieejams darbs ar konkurētspējīgu atalgojumu un sasniedzami sociālekonomiskie pakalpojumi. Katras teritorijas iedzīvotāju labklājības uzlabošanai jāstrādā visai teritorijai: visiem tās iedzīvotājiem, viņu neformālajām grupām, novadu pašvaldībām un reģionu pārvaldei, prasmīgi rīkojoties ar teritorijā pieejamajiem - dabas, izvietojuma un cilvēku resursiem.
Šī mērķa sasniegšanai, līdzās konkurētspējīgas un augošas plašās zemkopības nozares attīstības veicināšanas pasākumiem, veicams darbs trīs prioritāros virzienos - nelauksaimniecisko darbavietu attīstīšana visā Latvijas lauku teritorijā; investēšana lauku iedzīvotāju mobilitātes vairošanā ar ceļu infrastruktūras attīstību un racionalizēt ceļu tīkla plānošanu, apsaimniekošanu, uzlabošanu un jaunu ceļu būvniecību; kompleksas un efektīvas teritoriju pārvaldības īstenošana.