Zviedrija starpsavienojumu izmantotu elektrības eksportam. Intervija ar Zviedrijas premjeru

Zviedrija ļoti agri sāka darboties, lai savā sistēmā iedabūtu atjaunojamo resursu enerģiju, lai samazinātu atkarību no fosilajiem resursiem. Mēs domājam, ka arī citur pasaulē un citur Eiropā jādara daudz vairāk. Mums tagad ir zināšanas, kā palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu dažādās sistēmās. Mums vajadzētu uzlikt cenu arī ogļskābajai gāzei, kas parādītu, ka par to jāmaksā vides jomā. Mums tas jāparāda enerģijas cenā, citādi lētāk būs vienkārši lietot fosilos resursus. Ja mums būs garīgi pareiza cena fosilajai enerģijai, tiks vairāk veicināta atjaunojamo resursu izmantošana. Tāpēc es saku — pildīsim mājasdarbu, lai panāktu plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu, lielāku energoefektivitāti. Tāpēc es uz Krieviju skatos tikai kā uz vienu no valstīm, kurai tajā būtu jāiesaistās. Arī viņiem būtu jāpiedalās jaunajā starptautiskajā līgumā un jāstrādā, lai cīnītos pret klimata izmaiņām. Viņi ir ratificējuši Kioto protokolu, kas ir labi. Tagad viņiem ir jāpiedalās arī jaunajā starptautiskajā līgumā. Kāda, jūsuprāt, ir nozīme starpsavienojumam ar Baltijas valstīm, īpaši ar Latviju? Mēs zinām — Lietuva apgalvo, ka viņi šai ziņā panākuši progresu, bet vai joprojām ir iespējams, ka to būvēs uz Latviju? Mēs veicam izpēti par tā iespējamību — ar Lietuvu, Latviju, varbūt pat Igauniju. Enerģētikas jomā šīs valstis ir ļoti saistītas ar Krieviju un nav sevišķi saistītas ar kādu citu. Tāpēc mēs varam saprast viņu vajadzību pēc savienojumiem ar citām Eiropas daļām. Tomēr mēs uz tiem skatāmies kā uz komerciāliem projektiem. Mums ir svarīga tirgus cena un lai tiktu veicināta cīņa pret klimata izmaiņām. Domāju, tas būtu racionāls solis, lai kopā izveidotu Ziemeļu un Baltijas enerģijas tirgu. Tas būtu efektīvi un nozīmētu augstāku drošību, arī labvēlīgāku situāciju klimatam. Tomēr tam jābūt komerciālam projektam pēc tam, kad mēs būsim pabeiguši pētīt šo projektu iespējamību. Vai Zviedrija plāno pa šiem savienojumiem importēt enerģiju? Nē. Mums Zviedrijā patlaban ir aktuāls jautājums par to, ka mums būs liels elektrības pārpalikums. Tā kā mums tagad enerģijas patēriņš krītas, samazinās benzīna patēriņš un arī viss pārējais, kas ir ļoti labi — tas pierāda, ka, izmantojot veicināšanas mehānismus, piemēram, ogļskābās gāzes izmešu nodokli un tirdzniecības mehānismus, var panāk videi draudzīgāku enerģijas lietošanu. Es neredzu, ka mums būtu nepieciešamība importēt, kā mēs to agrāk vēsturē esam darījuši. Mēs vairāk būsim piegādātāji pa šiem savienojumiem.