Zviedrija savienojumu ar Baltijas valstīm izmantotu, lai eksportētu elektrību, nevis to importētu, Dienai uzsvēra Zviedrijas premjers Frederiks Reinfelds, skaidrojot, ka viņa vadītajā valstī tuvākajos gados aktuāls būs "liels elektrības pārpalikums".
Latvijas politiķi un amatpersonas iepriekš vairākkārt apgalvojuši, ka starpsavienojums ar Zviedriju nevar kalpot kā būtisks energoapgādes avots, jo Zviedrijā ir energodeficīts, un tās interesēs būs elektrību importēt. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) ar preses padomnieces Ingas Spriņķes starpniecību Dienai pauda, ka ziņas par Zviedrijas gatavību eksportēt elektrību "ir jaunums".
Pretinieki drošībai
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš skaidroja, ka, pietiekamā ūdens daudzuma dēļ Zviedrijas upēs pēdējos gados bijis elektrības pārpalikums. Tāpat pārpalikumu veicinājuši enerģijas taupīšanas pasākumi, kas acīmredzot ļauj Zviedrijas premjeram optimistiski skatīties uz elektrības eksportu nākotnē. K.Gerhards atklāj, ka par to neesot runāts ne šonedēļ notikušajā Baltijas jūras valstu Biznesa forumā, ne K.Gerharda un premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) vizītes laikā Zviedrijā. Viņš gan atzīst — iepriekš runāts, ka savienojums varētu būt abpusēja interese — eksportam un importam to varētu izmantot abas puses.
Latvijas—Zviedrijas starpsavienojuma projekts pēc Tautas partijas (TP) ierosinājuma tika svītrots no valdības lēmuma par gāzes un ogļu—biomasas elektrostacijas projektu tālāku virzību. TP sacīja, ka pie savienojuma jau strādā Lietuva un tā būtu "laušanās slēgtās durvīs". Tiesa, arī savienojums ar Lietuvu būtu Latvijai lietderīgs, jo abu valstu energotīkli ir savienoti. I.Spriņķe skaidro —pēdējās sarunās zviedri norādījuši, ka par to, uz kuru valsti savienojums jābūvē, Baltijas valstīm jāvienojas savā starpā. Lietuvas premjers Ģedimins Ķirķils gan jau iepriekš paziņoja, ka Lietuva sarunās ar Zviedriju par elektrotīklu savienojumu pavirzījusies tālāk nekā Latvija un Latvijai diez vai izdosies to izkonkurēt.
Veicinātu tirgu
Latvijas—Zviedrijas elektrotīklu starpsavienojums veicinātu arī enerģijas tirgus attīstību, dodot iespēju Latvijā, kuru līdz pērnajam gadam kontrolējis Latvenergo monopols, tirgot elektrību arī citām Eiropas kompānijām. Konkurences apstākļi veicinātu patērētājiem draudzīgāku enerģijas cenu. Pagājušajā mēnesī Ziemeļvalstu energobiržā Nordpool elektrības vairumtirdzniecības cena svārstījās ap 4—5 eirocentiem par kilovatstundu. Pašreizējais elektroenerģijas tarifs Latvijas iedzīvotājiem ir 7,1 santīms par kilovatstundu.
Latvijas—Zviedrijas starpsavienojuma izmaksas pagaidām nav aplēstas. Vienīgais Baltijas—Eiropas starpsavienojums, kas kopš 2007.gada savieno Igauniju un Somiju, izmaksāja 110 miljonus eiro. Tikmēr Latvija turpina strādāt pie atkarību no Krievijas vairojošā gāzes elektrostacijas projekta pie TEC–2, kurā vēlmi iegūt īpašumtiesības apliecinājis Krievijas Gazprom. Plānots, ka ap 400 miljonu eiro vērtais projekts saņems atbalstu — garantētu jaudas iepirkumu, kura izmaksas, maksājot par elektroenerģiju, segs visi elektrības patērētāji. Vienlaikus tiek turpināts darbs arī pie ogļu—biomasas elektrostacijas projekta, kas varētu izmaksāt ap 600 miljoniem eiro. Rūpes par jaunu jaudu celtniecību Latvijā sākās, domājot par gaidāmo elektroenerģijas trūkumu, ko radīs Ignalinas atomelektrostacijas slēgšana nākamā gada beigās.